03:44 23 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1130
  • RUB70.9699
Gāzes krātuve

Nauda no Gazprom ir svarīgāka: Lietuva nepievienosies Baltijas vienotajam gāzes tirgum

© Sputnik / Игорь Зарембо
Latvijā
Saņemt īso saiti
67

Lietuva vēlas paturēt sev visu naudu, ko saņem par Krievijas gāzes tranzītu uz Kaļiņingradu, kā arī atcelt nodokļu piemērošanu gāzes piegādēm starp Lietuvu un Latviju.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Igaunijas premjerministra Jiri Ratasa tikšanās laikā ar Lietuvas kolēģi Sauļu Skverneli kļuva skaidri daži iemesli, kāpēc vienoto gāzes tirgu Latvija, Igaunija un Somija pagaidām veido bez Lietuvas. Viļņa cenšas iztirgot sev vairākas preferences reizē un, galvenais, nevēlas dalīties naudā ar kaimiņiem, ko saņem par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradu, vēsta 15min.lt.

Igaunijas, Latvijas un Somijas gāzes transporta un sadales tīklu operatori 2018. gada oktobrī parakstīja protokolu par nolūku 2020. gadā izveidot gāzes tirgu, kurš funkcionēs pēc vienotiem noteikumiem. 2019. gada 14. februārī protokols par nolūku pārauga saistību līgumā – puses vienojās par kompensējošā mehānisma ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) izveidošanu, kurš no 2020. gada sākuma ļaus izveidot šo trīs valstu gāzes tirgu ar vienotu gāzes transportēšanas tarifu zonu.

Gāzes krātuve
© Sputnik / Тарас Литвиненко

"Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību," paziņoja Latvijas Conexus Baltic Grid pārstāve Zane Kotāne.

Paralēli kompensācijas mehānismam tiek izstrādāta vienota IT platforma, kura atvieglos katra dabasgāzes tirgotāja darbību vienota tirgus zonā.

Lietuva neparakstīja dokumentu, paziņojot, ka līguma nosacījumi tai neesot visai labvēlīgi, detaļas netika atklātas. Taču Ratasa un Skverneļa pārrunas izgaismoja dažas detaļas. Tostarp, par lūzuma punktu kļuva jautājums par Lietuvas ienākumiem par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradu. Viļņa šajā naudā nevēlas dalīties ar kaimiņiem.

Daudz diskusiju izraisa arī Lietuva vēlme ņemt vērā savas investīcijas gāzesvadā ar Poliju un gāzesvadā Klaipēda – Kuršēni, veidojot savstarpējo kompensāciju mehānismu par operatoriem radītajām izmaksām par gāzes piegāžu nosacījumu atvieglošanu. Pēdējais gāzesvads ļauj eksportēt sašķidrināto dabasgāzi (SDG) uz Latviju.

Pārrunās par vienotu tarifu zonu Lietuva piedāvāja neaplikt ar nodevām gāzes plūsmu starp Lietuvu un Latviju, piemērot tās pašas cenas gāzes ienākšanas punktā no Baltkrievijas, kuras ir ienākšanas vietās piemēros Latvija, Igaunija un Somija, savukārt gāzes pieņemšanas punktā Klaipēdas SDG terminālī piešķirt šīm valstīm 75% atlaidi.

Pēc tikšanās ar Igaunijas kolēģi Skvernelis paziņoja, ka viņam pagaidām neesot atbildes uz jautājumu par to, vai Lietuvai izdosies pievienoties vienotajam gāzes tirgum ar citām reģiona valstīm.

Pēc temata

Inčukalns ir pustukšs: Latvijā stāsta, vai gāzes ziemai pietiks
Piebalgs: Latvijas patērētāji samaksās par neatkarību no Gazprom
Atlikušas dažas dienas: Lietuva vēl joprojām nav vienojusies ar "Gazprom" par piegādēm
ES apmaksās Latvijai sūkni gāzes izsūknēšanai no pustukšās Inčukalna krātuves

Galvenie temati