22:32 15 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
Latvijas Krievu savienības (LKS) pikets pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai

Pieminekli Atbrīvotājiem ir svarīgi pasargāt: LKS sarīkoja piketu pie Saeimas

© Sputnik / Игорь Мейден
Latvijā
Saņemt īso saiti
44

Latvijas Krievu savienība pieprasa pieņemt Pieminekļu likumu, kurā tiktu skaidri noteikts pieminekļa Atbrīvotājiem statuss un kurš liktu valstij aizsargāt monumentu.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Desmitiem nevienaldzīgu cilvēku šodien, 6. jūnija rītā, atnāca pie Saeimas ēkas, lai piedalītos Latvijas Krievu savienības (LKS) mītiņā pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai.

Kaut gan pieminekli Atbrīvotājiem aizsargā dažādi starptautiski likumi, pēc LKS līderes Tatjanas Ždanokas sacītā, ir daudz zemūdens akmeņu – un absolūti nav skaidrs, ko sagribēs izdarīt Latvijas nacionālās partijas. Piemēram, var atkārtoties stāsts, kurš bija Tallinā ar Bronzas karavīru: varbūt pieminekli sagribēs nevis "banāli demontēt", bet gan kaut kur pārcelt. Vai arī īstenot prezidenta Egila Levita ideju – uzstādīt pretī piemineklim varoņiem kaut kādu monumentu "par okupāciju".

"Saeimas komisijās, kur tika apspriestas petīcijas – mūsu, par pieminekļa aizsardzību, un nacionālo spēku, par pieminekļa nojaukšanu, – ĀM un dažādu starptautisko struktūru pārstāvji teica, ka memoriālo kompleksu aizsargā likumi. Taču uzsvēršu, jebkurus likumus var viegli pārrakstīt, atcelt, papildināt kaut kā par labu esošajam režīmam. Savukārt mēs pieprasām, lai tiktu pieņemt tāds likums par pieminekļiem, kurš tiešāk un skaidrāk aprakstītu monumenta statusu un liktu valstij aizsargāt pieminekli Atbrīvotājiem," pateica Sputnik korespondentam Tatjana Ždanoka.

Пикет РСЛ в защиту памятника Освободителям
© Sputnik / Игорь Мейден
Latvijas Krievu savienības (LKS) pikets pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai

Mītiņš ilga apmēram stundu. Garām dalībniekiem gāja Saeimas deputāti: ar piketa dalībniekiem centās nesarunāties, savukārt daudzi centās viņus vispār nemanīt. Kaut gan tas nebija tik viegli. No skaļruņiem, kas tika uzstādīti Jēkaba ielā, skaļi skanēja karalaika dziesmas, turklāt latviešu mūziķu izpildījumā: lai nacionālajiem politiķiem būtu saprotamāk – par ko tajās tiek stāstīts, kā arī – par kādiem tieši ideāliem uzstājas piketa rīkotāji.

Atgādināsim, ka 24. aprīlī Pieprasījumu komisijas sēdē tika izskatītas divas absolūti pretrunīgas tautas iniciatīvas: viena piedāvā demontēt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, bet otra – aizsargāt vēsturisko monumentu. Beigās komisija nolēma, ka iniciatīva par pieminekļa nojaukšanu, ir jāiesniedz Saeimas Ārlietu komisijas izvērtēšanai. Savukārt Tatjanas Ždanokas iniciatīva par pieminekļa aizsardzību tika noraidīta. Astotajā maijā komisija sagatavoja lēmuma projektu Saeimai par vienas iniciatīvas noraidīšanu un par otrās iniciatīvas turpmāko izskatīšanu.

Пикет РСЛ у здания парламента Латвии в защиту памятника Освободителям
© Sputnik / Игорь Мейден
Latvijas Krievu savienības (LKS) pikets pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai

Sestajā jūnijā Saeimai plenārsēdē paredzēts balsojums par Pieprasījumu komisijas lēmuma projektu par Tatjanas Ždanokas petīcijas noraidīšanu. Šim datumam arī veltīts šodienas mītiņš.

Atgādināsim, ka likumprojekta par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu autoram, lai savāktu 10 tūkstošus iedzīvotāju parakstu, bija nepieciešami pusotrs gads. Savukārt vēsturiskā monumenta aizstāvjiem divās nedēļās izdevās savākt vairāk nekā 27 tūkstošus LR pilsoņu parakstu.

Iniciatīva par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu Pārdaugavā tika publicēta platformā Manabalss.lv. Tās autors, Uģis Polis, paziņo, ka daudziem iedzīvotājiem piemineklis nepatīk, jo ir "okupācijas simbols", un ka šādi PSRS laiku pieminekļi bez vienošanās pārkāpumiem tika demontēti Polijā un Ukrainā.

Пикет РСЛ у здания парламента Латвии в защиту памятника Освободителям
© Sputnik / Игорь Мейден
Latvijas Krievu savienības (LKS) pikets pieminekļa Atbrīvotājiem aizstāvēšanai

Cita iniciatīva – par likuma izstrādi par cīnītāju pret nacismu apbedījumu un pieminekļu aizsargāšanu un saglabāšanu kļuva par faktisku atbildi uz aicinājumu nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem. Iniciatīvas par memoriālu saglabāšanu autore Tatjana Ždanoka norāda, ka pieminekļa demontāža vien rosinās vēl lielāku sabiedrības sašķeltību.

Norādīsim, ka pēdējo trīs gadu laikā šis ir jau otrais mēģinājums ar parakstu palīdzību panākt monumenta nojaukšanu.

Pēc temata

Pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem nojauks? Par demontāžu nobalsojuši 10 tūkstoši cilvēku
Tas ir rekords: petīcija par pieminekļa Atbrīvotājiem aizsargāšanu ir savākusi parakstus
Gan gribas, gan bail: kā deputāti apsprieda pieminekļa Atbrīvotājiem demontāžu
Nacionālpatrioti atkal sākuši runāt par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu

Galvenie temati