01:13 12 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.3925
Darbs birojā. Foto no arhīva

Kā kļūt par ziņotāju: KNAB skaidro

© CC0 / pexels / rawpixel
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Vai "trauksmes cēlēju" birojs spēs aizstāt arodbiedrības? Kas un kā var kļūt par ziņotāju? Kādas ziņas viņam ir tiesības sniegt kompetentām iestādēm?

RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Vakar valstī stājās spēkā likums par informatoru aizsardzību, kuri ziņo par korupciju vai krāpšanos darba vietā. Informatīvās kampaņas "Redzi. Dzirdi. Runā" ietvaros iedzīvotāji aicināti neklusēt par darba vietā konstatētiem pārkāpumiem, kuri var kaitēt sabiedrības interesēm un drošībai.

Informācija informatoram

Pienākumi darbā ar informatoriem tiks uzticēti Valsts kancelejai, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), spēkus nežēlodams, laidis klajā brošūru, kurā sīki izklāstīts, kas ir trauksmes cēlējs un kādām jābūt viņa darbībām, vēsta Mixnews.lv.

KNAB uzsvēra, ka trauksmes cēlējs nevar būt anonīma persona, kuras rīcībā nonākusi informācija par iespējamo pārkāpumu, kura sejas var kaitēt sabiedriskajām interesēm. Tādu informāciju cilvēks var saņemt savā darba vietā.

Vēl vairāk, saskaņā ar likumu, visos uzņēmumos un organizācijās, kuru štats pārsniedz 50 cilvēkus, ir jāizveido sava informēšanas sistēma. Ja tādas sistēmas nav, vai cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt atbildīgās iestādes saskaņā ar novērotā pārkāpuma raksturu.

No 1. maija ar "trauksmes cēlējiem" kompetentās iestādēs runās atsevišķs speciālists. Ja informators nezina, kā rīkoties, viņš var lūgt palīdzību Valsts kancelejas informācijas centrā.

Trauksmes cēlējam ir jāvēršas iestādē un jāaizpilda speciāla blanka. Pie tam Mixnews.lv norādīja, ka trauksmes cēlējam garantēta anonimitāte. Iestāžu kontaktinformācija un iesniegumu blankas būs pieejamas interneta vietnē trauksmesceleji.lv.

Tikai valsts interesēs

Savukārt Valsts kancelejas pienākums ir publicēt tīmeklī visu potenciālajiem trauksmes cēlējiem vajadzīgo informāciju, turklāt tai jāparūpējas par trauksmes cēlēja drošību, jāsniedz juridiskas konsultācijas un jāatbrīvo no atbildības, tostarp – arī no kriminālatbildības.

Tāpat ziņotājiem nevajadzēs maksāt valsts nodevu, ja sūdzības sakarā radīsies tiesvedība.

Taču arī trauksmes cēlējiem nav visi ceļi vaļā. Dažkārt labāk būtu atturēties no jebkādas informācijas sniegšanas. KNAB uzsvēra, ka aizliegts ziņot, rūpējoties par savām personīgajām interesēm. Tāpat nedrīkst apzināti sniegt melīgu informāciju un dalīties ar ziņām, kas satur valsts noslēpumu.

Toties pārējos gadījumos trauksmes cēlējam ir tiesības informēt sabiedrību pat ar mediju starpniecību. Tas iespējams, ja pēc atbilstošās struktūrās iesniegtas informācijas ilgu laiku nav reakcijas. Tomēr Valsts kanceleja uzvēra, ka tamlīdzīgu soli iespējams spert, ievērojot likumu.

Kāds ir jūsu ziņojuma mērķis?

Iepriekš vēstīts, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu veidu, kā informēt kompetentas iestādes, un aizsargāt viņus no darba devēju vajāšanas un atriebības.

Plānots, ka ikviens darbinieks varēs informēt par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, kaitīgu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem celtniecībā un apkārtējās vides piesārņojumu.

Iepriekš vēstīts, ka pirms likuma pieņemšanas ritēja asas diskusijas. Valda bažas, ka likumu varētu izmantot apmelotāji un tie, kuri vēlas izrēķināties ar pretiniekiem vai novērst konkurentus, slēpjoties aiz likumā garantētas anonimitātes maskas.

Pēc temata

Iekšlietu ministrs iesaka atlīdzību informatoriem, kuri ziņo par kūlas dedzināšanu

Galvenie temati