12:09 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Latvijas un ES karogi

Finanšu un migrācijas krīze: Latvijas Saeimā apsprieda Eiropas Savienības nākotni

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
48

Eiropas Savienībai draud sašķelšanās: vai tiešām Brexit un tam sekojošās problēmas sagraus sakarus, kuri tika veidoti ilgu gadu garumā, un kas notiks ar Latviju, ja ES izjuks.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pagājušajā nedēļā piektdien, 5. aprīlī, Latvijas Saeimas sienās notika konference "Baltijas ES sarunas 2019: politisko pārmaiņu gaidās".

Konferences ietvaros daudzi eksperti un politiķi apsprieda aktuālus starptautiskus jautājumus, lai saprastu, kas būtu jāgaida Baltijas valstīm no straujām Eiropas Savienības pārmaiņām.

Būdams viens no konferences rīkotājiem pasākumu atklāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors politologs Andris Sprūds, kurš norādīja, ka Eiropas Savienību tuvākajā laikā gaida vērienīgas politiskas pārmaiņas. Tostarp tas ir saistīts ar gaidāmo Brexit, kurš, bez šaubām, negatīvi ietekmēs pārējās Eiropas Savienības valstis. Tāpēc, pēc Sprūda domām, "ļoti daudz šobrīd būs atkarīgs no politiskās vadības un politiskiem lēmumiem, jo viens lēmums spēj mainīt daudz".

Brexit, krīze, krīze

Turklāt, problēma ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās savas pozīcijas var pastiprināt partijas, kuras ir skeptiski noskaņotas attiecībā uz Eiropas Savienību. Tiesa, tam ir būtiski iemesli.

"Finanšu krīze, nevienlīdzība, bēgļu krīze, kā arī daudzi citi iemesli, protams, ir izmainījuši politisko ainu," norādīja Sprūds.

Politologs uzsvēra, ka sakarā ar to viens no būtiskākajiem ES izaicinājumiem ir vienotas sabiedrības izveide tajā, jo šobrīd viedokļu polarizācija tikai pieaug.

Nākošais uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks, kurš arī bija atbildīgais par pasākuma rīkošanu. Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra komunikācija, kura būtu saprotama vienkāršam eiropietim, jo daži spēki izmanto nekritiski vērtējamus lozungus, kuri, diemžēl, tiek viegli uztverti un pieņemti.

"Šie lozungi ātri veidojas, taču uz ilgiem laikiem paliek cilvēku atmiņā, tāpēc ar tiem ir grūti cīnīties," uzsvēra Kužnieks.

Bailes pazaudēt naudu

Tāpat ar atklāšanas runu klātesošo priekšā uzstājās arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Viņa atzīmēja, ka jau ir pagājuši 15 gadi, kopš Latvija iestājās ES, un šobrīd darba tirgū ienāk jauni, labi izglītoti profesionāļi, kuri dalību Eiropas Savienībā un NATO uzskata par pašsaprotamu. Taču šobrīd, pēc viņas sacītā, ES atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Rudenī notiks jaunās Eiropas Komisijas pirmā sēde, no kuras arī būs atkarīgs, kas Eiropas Savienību gaidīs tālāk.

Zināms, ka Eiropas Komisijas sastāvs ir jāapstiprina jaunajam Eiropas Parlamentam, un, kā atzīmē Mūrniece, pastāv bažas, ka šīs iestādes gaidāmajās vēlēšanās, kuras notiks maija beigās, var palielināties populistisko politisko spēku atbalsts visā Eiropā, kas Eiropas Savienības iedzīvotājiem nebūtu jāpieļauj, ņemot vērā pasaules izaicinājumus.

"Balsojot, jāprot pateikt viņiem ne vien stingru nē, bet arī izvēlēties labāko piedāvājumu Eiropas nākotnei," paziņoja spīkere.

Tiesa, Mūrniece tā arī nenorādīja konkrēti, kas tad būs tie draudi, ko šie politiskie spēki var radīt, ja ņem vērā, ka viņus godīgās vēlēšanās ievēlēs Eiropas Savienības pilsoņi, nedivdomīgi paužot savu gribu. Ir skaidrs, ka jaunās partijas, pastiprinot savas pozīcijas Eiropas Parlamentā, nopietni pastums malā esošo eliti. Varbūt tāpēc Mūrnieces bažas raisa nevis bailes par ES, bet gan bailes par neiespējamību vienoties ar šiem jaunajiem spēkiem, kas var novest pie Eiropas fondu dotāciju samazinājuma, kuri ir sniedz lielu atbalstu Latvijas budžetam.

Nauda nav galvenais?

Par plānoto ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam kā reiz runāja paneļudiskusijas dalībnieki. Šīs diskusijas ietvaros Latvijas ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka esošās budžeta pārrunas ir visgrūtākās, un tam ir savi iemesli. Pārrunas notiek vienlaikus Lielbritānijas iziešanai no ES, kura tiešā viedā draud ar budžeta samazinājumu.

Brexit
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Pēc Kalniņas-Lukaševicas sacītā, Eiropas Savienības budžetā parādījušās jaunas prioritātes, kas saistītas ar drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī ar klimata izmaiņām un migrācijas krīzi, kam tiks piešķirtas ievērojamas summas. Ierēdne konstatēja, ka tas samazinās citu programmu finansējumu.

Tāpēc, acīmredzot, arī Latvija pazaudēs daļu līdzekļu, tiesa, pagaidām nav skaidrs, cik liels būs šis zaudējums, jo nav skaidrības par kopējo budžeta samazinājumu.

Savukārt Eiropas Kopienu Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs uzsvēra, ka budžeta apjoms nav galvenā ES panākumu atslēga.

"Daudzās politikas jomās Eiropas Savienība jau tā ir ļoti svarīgs spēlētājs, pat bez finanšu piesaistīšanas," pateica Kozlovs, norādot, ka ES nepieciešami adekvāti līdzekļi, lai saprastu savas prioritātes, un budžets kā reizi ir tā prioritāte. Tāpēc kopumā budžeta samazinājumam nevajadzētu radīt lielas problēmas Eiropas Savienībai, ko nevar sacīt par atsevišķām valstīm, kurām Kohēzijas fondu dotāciju samazinājums var radīt negatīvas sekas.

Integrācija vai dezintegrācija

Vēl kādas diskusijas laikā, kura bija veltīta ES politiskajai atjaunošanai, dalībnieki centās tikt skaidrībā par to, kāda būs Eiropas Savienības un tās instanču loma tuvākajos gados. Pirmais uzstājās bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Viņš pateica, ka pārmaiņas Eiropas Savienībā noteikti notiks un jautājums ir vien par to, kas sekos aiz tām.

Pēc Zatlera sacītā, galvenais jautājums ir, vai turpināsies valstu integrācija, vai arī, tieši pretēji, sāksies dezintegrācija. Kaut gan Zatlers tiecas domāt, ka otrais ir maz iespējams.

"Ja cilvēki šaubās par to, ka Eiropa spēs būt vienota un neizjuks, tad man atliek vien smaidīt, jo ekonomisku iemeslu šādam sabrukumam nav," uzsvēra Zatlers.

Taču, viņš nepateica, ka, izņemot ekonomiskos, pastāv arī citi iemesli, kuri pilnībā spēs novest pie Eiropas Savienības sabrukuma.

Kā reizi vienam no šādiem iemesliem uzmanību pievērsa cits diskusijas dalībnieks – eiroparlamentārietis un bijušais Slovēnijas premjers Aloizs Peterle. Pēc viņa domām, būtiska Eiropas Savienības problēma ir demogrāfijas jautājums, ka Eiropas iedzīvotāji noveco.

"Vai mēs spēsim uzturēt esošo ES dzīves veidu bez eiropiešiem, un tikai uz imigrantu rēķina?" uzdeva retorisku jautājumu Peterle, norādot, ka kaut arī nav demogrāfiskais fundamentālists, taču viņš uzskata, ka eiropiešiem jābūt vairāk bērnu.

Pēc viņa sacītā, tas ir būtisks izaicinājums, pret kuru ir jāizturas pietiekami uzmanīgi. Un patiešām, esošās domstarpības starp ES valstīm ne vienmēr ir saistītas ar ekonomiku. Arī migrācijas jautājums ir svarīgs, un nav izslēgts, ka tieši tas var veicināt turpmāko dezintegrāciju.

Turklāt, trešais diskusijas dalībnieks – Igaunijas ārlietu ministra vietnieks Mati Māsikass arī lika saprast, ka necer uz integrācijas procesa aktivizāciju. Un tas atstāj atvērtu jautājumu par Eiropas Savienības nākotni, un līdz ar to paliek atvērts arī jautājums par Baltijas valstu lomu tajā.

Pēc temata

"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES
Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas
Brexit būs "ciets": Brisele atteikusies palīdzēt Mejai

Galvenie temati