RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Latvijas varasiestādes vēlas ierobežot skaidras naudas darījumus ne tik lielā mērā ēnu ekonomikas apkarošanai, cik lielā mērā tām ir vēlme ielīst pilsoņu kabatās. Trieciens skaidrai naudai – tas ir trieciens visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, paziņoja AS BDO Latvia partneris, jurists Jānis Zelmenis intervijā žurnālam "Free city".
Aprīļa sākumā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kuri paredz aizliegumu skaidras naudas norēķiniem nekustamā īpašuma darījumos. Sākumā Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādes darījumos un samazināt skaidras naudas norēķinu limitu no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām neatbalsta šādu soli.
Taču grozījumu apspriešana pamodināja ne tikai automobiļu vai nekustamā īpašuma tirgus dalībniekus, bet arī parastus lielveikalu pircējus, darba migrantu ģimenes, kuriem naudu sūta aizbraukušie bērni, pensionārus, kuri saņem pensiju mājās un tā tālāk. Arī tiesību aizstāvjiem šajā sakarā rodas svarīgs jautājums: kā tas saskaņojas ar privātās dzīves brīvību un neaizskaramību?
Vieglāk nošaut, nekā ārstēt
Pēc jurista Jāņa Zelmeņa sacītā, Latvija pēc skaidras naudas izmantošanas ierobežojumu līmeņa Eiropas valstu vidū atrodas kaut kur pa vidu: ir tādas, kur šajā nozīmē viss ir daudz liberālā, bet ir arī tādas, kur attieksme pret skaidru naudu ir stingrāka.
Jurists pievērsa uzmanību tam, ka par skaidras naudas izmantošanas limitu pastiprināšanu Latvijā sākuši runāt tieši tagad: Zelmenis uzskata, ka iedzīvotājiem tādā veidā cenšas palikt priekšā pseidobiedēkļus par ēnu ekonomiku, ;ai cilvēks nedomā, kāpēc viņš likti dzīvo, kāpēc valsts neattīstās.
"Tā vietā, lai runātu par lietu par to pašu Moneyval un FinCEN pretenzijām, vai konkrēti tiktu skaidrībā par ABLV kļūdām, cilvēkiem liek priekšā pseidobiedēkļus un cenšas viņus vest maldīgā ceļā. (…) Pievērsiet uzmanību, neviens nediskutē par to, kā mēs iziesim no zaglīgās OIK shēmas 5 miljardu eiro apmērā! Tā vietā mūs ievelk diskusijā par skaidras naudas kaitējumiem," paziņoja Zelmenis.
Pēc advokāta domām, Latvijā ēnu ekonomiku pēc būtības neviens neapkaro, recepte – nevis ārstēt, bet nošaut. Par to liecina gan situācija ar ABLV slēgšanu, gan ar citām bankām, gan citi piemēri.
"Tieši tā izskatās mūsu ēnu ekonomikas apkarošana. Iedomājieties, mums ir vesela masa hronisku slimnieku, mums ir neizmācīti ārsti, slikti strādājoša medicīnas inspekcija un tā tālāk un tā joprojām. Taču tā vietā. Lai tiktu skaidrībā ar šīm konkrētajām problēmām, mēs esam gatavi slimniekus likt pie sienas – lai viņu vispār nebūtu. (…) Līdzīgā veidā cenšas iznīcināt arī ar nerezidentiem strādājošās bankas. Mēs taču fundamentāli iznīcinām nozarei, neko neveidojot tās vietā," pateica jurists.
Zelmenis uzskata, ka skaidras naudas apkarošana – tās ir pseidoreformas.
"Būtībā, tiek veidota paralēla likumdošana, kurā nav nevainīguma prezumpcijas: FinCEN slēdz ciet banku bez tiesas un izmeklēšanas, Finanšu ministrija izlemj, cik privātbankām jāpaliek, VID pieprasa tiesības konfiscēt skaidru naudu…" pateica advokāts, paužot pārliecību, ka šāda totalitārā kontrole vairāk piestāv autoritāriem režīmiem.
"Kā advokāts, es nevaru iedomāties, ka jūs varētu aizstāvēties mūsu tiesību sistēmā bez naudas. Ja jūs pēkšņi apsūdzēs kaut kādā likumpārkāpumā, iesāks krimināllietu, arestēs jūsu kontus, pamēģiniet atrast taisnīgumu mūsu prokuratūrā vai tiesā ar tukšām kabatām. Un kā lai ārstējas bez naudas? Tiem pašiem banku automātiem un internetbankām nereti gadās traucējumi. Kā jūs jutīsities, atrodoties šādā brīdī restorānā vai veikalā?" pateica Zelmenis.
Kalsnu kazu var slaukt līdz spēku izsīkumam
Latvijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka, samazinot skaidras naudas darījumu robežu, valsts kasi iespējams papildināt par 675 tūkstošiem eiro šogad un par 900 tūkstošiem eiro 2020. un 2021. gadā.
Taču, pēc Zelmeņa sacītā, tā ir smieklīga nauda, deputātu ikdienas izdevumi. Savukārt šādu ierobežojumu administrēšanas nodrošināšanā aizietu daudz lielākas summas, pēc viņa domām.
"Iedomājieties, cik resursu tiks iztērēts, lai šo summu savāktu! Cik kontrolieri būs jānosēdina pie darba un cik datorprogrammas jāizveido, lai identificētu pircēju veikalā, jāpaskaita, vai viņš netērē vairāk, nekā 3000 eiro," pateica advokāts.
Viņš atzīmēja, ka budžets, protams, ir jāpapildina, taču tas nav jādara par jebkuru cenu, skaidras naudas apkarošana te noteikti nav prioritāte, svarīgāk ir nodrošināt valsts ekonomisko attīstību, jāattīsta ražošana.
"Ja mūsu ekonomika būtu augoša, mēs saņemtu daudz lielākas summas daudz īsākā laika posmā. Bet kalsnu kazu jūs varat slaukt līdz spēku izsīkumam, taču galu galā jūs viņu nogalināsiet, viņa jums atstieps kājas," pateica Zelmenis.
Pēc viņa domām, jautājums par ēnu ekonomiku vispār ir pārspīlēts un, turklāt, nefokusēts.
"Kas ir ēnu ekonomika? 95% - tā ir PVN nesamaksāšana, pārējais ir prostitūcija, taksisti, viesmīļi, un visi mēs, kas iet uz tirgu, noalgo mājkalpotājas un sirmgalvju kopējas un t.t. (nesamaksājot par to nodokļus – red.) Ja ir jācīnās ar nodokļu nemaksātājiem, tad parādiet man to cīņu: kur ir krimināllietas, kur ir iesēdināti pārkāpēji? Bet turēt aizdomās visus – tā nav vesela nodarbe. Vara zaudē mēra izjūtu," pārliecināts jurists.
Pēc Zelmeņa domām, trieciens skaidrai naudai – tas ir trieciens visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem.
"Uz melnai dienai atliktās naudas rēķina daudzi cilvēki cenšas izdzīvot. Tāpēc vien, ka cilvēks aiznesīs to uz tirgu vai samaksās medmāsai, viņš nekļūst par noziedznieku. (…) Ar skaidras naudas apkarošanu valsts tikai vēl vairāk sadusmos iedzīvotājus. Un šīs dusmas agri vai vēlu pagriezīs pret varu," noslēgumā sacīja jurists.
