07:00 22 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1250
  • RUB71.9719
Tiesībsargs Juris Jansons

Tiesībsargs pieprasa palielināt minimālos ienākumus Latvijā un draud vērsties tiesā

© Sputnik / Oksana Dzadan
Latvijā
Saņemt īso saiti
51

Juris Jansons ir gatavs vērsties Satversmes tiesā, lai cīnītos par garantētā minimālā ienākuma apmēru.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons apņēmies panākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pieaugumu Latvijā no tagadējiem 53 eiro vismaz līdz 367 eiro. Ja Ministru kabinests divu mēnešu laikā neapstiprinās attiecīgo noteikumus, Jansons ir gatavs vērsties Satversmes tiesā, vēsta Mixnews.

Tiesībsarga biroja pārstāve Evita Berķe informēja, ka nākamnedēļ valdībai tiks nosūtīts "pirmstiesas brīdinājums" grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni (367 eiro 2017. gadā).

"Acīmredzams, ka esošais GMI apmērs - 53 eiro mēnesī vienai personai - neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109.pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu," paskaidroja Berķe.

Tiesībsargs aicina valdību palielināt GMI saskaņā ar realitāti un cilvēka objektivajām minimālajām pamata vajadzībām.

Aicinājums pilnībā atbilst Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijai par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Iepriekš Jansons paziņoja, ka Latvijai ir japalielina minimālā alga līdz 500 eiro neto (patlaban – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā algu 450 eiro apmērā neto saņēmuši 30,5% strādājošo. Liela daļa (16,9%) saņēma tikai minimālo algu vai pat mazāku summu. 34,4% strādājošo pamata darba vietā pelnīja 450-700 eiro mēnesī. 25,7% pelnīja 700-1400 eiro mēnesī bruto, bet algu virs 1400 eiro saņēma tikai 4,1% strādājošo iedzīvotāju.

Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Anti Poverty Network, EAPN) dati liecina, ka cīņā ar nabadzību Latvija ieņem trešo vietu no beigām ES, un pēdējos gados bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem ir palielinājies. Kopš 2012. gada, kad Eiropas Komisija ieteica pievērsties šiem jautājumiem, to nav veikusi neviena valdība, uzsvēra EAPN Latvijas pārstāve Laila Balga.

Viņa ir pārliecināta, ka šāda situācija veidojusies Latvijas neveiksmīgās sociālās un ekonomiskās politikas dēļ, turklāt lielas problēmas rada neefektīva līdzekļu izšķiešana.

Pēc temata

Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)
"Katrs eiro zelta vērts": Latvijas iedzīvotāji atkal uzkāruši ieņēmumu dienesta portālu
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi

Galvenie temati