Pabriks: ja Latvija nebūtu NATO, tagad būtu kā Ukrainā

© Foto : Toms Norde, Valsts kancelejaАртис Пабрикс
Артис Пабрикс - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka pateicoties 2% no IKP piešķiršanai aizsardzībai attīstās ražošana, tiek veidotas jaunas darbavietas, taču derētu piešķirt vairāk līdzekļu papildu manevriem.

RĪGA, 28. marts – Sputnik. Nākamā gada budžetā aizsardzībai derētu piešķirt papildu 10-20 miljonus eiro virs NATO prasību nepieciešamajiem 2% no IKP, paziņoja LTV intervijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Флаг НАТО - Sputnik Latvija
Viedoklis
ASV uzlielījušas Baltiju un atvērušas Krievijai acis uz NATO

Latvijas budžetā jāiekļauj rezerve, lai būtu telpa manevriem, paskaidroja ministrs, uzsverot, ka pateicoties 2% no IKP piešķiršanai aizsardzībai attīstās ražošana, tiek veidotas jaunas darbavietas.

Pabriks uzskata, ka iestāšanās NATO pirms 15 gadiem ir sevi attaisnojusi. Pēc viņa domām, Latvija savu aizsardzības spēju nostiprināšanā ir padarījusi milzīgu darbu un var lepoties ar saviem karavīriem.

"Latvija ir tik droša kā vel nekad iepriekš," - uzsvēra politiķis.

Ministrs norādīja, ka sadarbība ar NATO sniedz Latvijai starptautisku ietekmi.

"Pats galvenais ir tas, ka mēs jūtamies daudz drošāk, mēs jūtamies neatkarīgi. Mēs redzam, ka solidaritāte NATO valstu starpā nav tikai uz papīra, bet gan reāls spēks. Tas nozīmē, ka mūs sagaida ļoti-ļoti gaiša nākotne… Ja nebūtu iestājušies NATO, mēs būtu līdzīgā situācijā kā Ukraina," - iepriekš paziņoja Pabriks.

Latvija iestājās NATO 2004. gadā kopā ar Bulgāriju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Igauniju. Pēc pieciem gadiem par NATO locekļiem kļuva Albānija un Horvātija. 2017. gadā par 29. pilntiesīgu alianses dalībnieku kļuva Melnkalne. 2018. gadā NATO oficiāli uzaicināja iestāties B.D.R. Maķedoniju, tiesa, ar jaunu nosaukumu.

Lēmums par NATO bataljonu dislokāciju Polijā un Baltijas valstīs tika pieņemts 2016. gada 8. jūnijā, alianses samitā Varšavā sakarā ar to, ka esot augusi Krievijas "agresija".

Президент Литвы Даля Грибаускайте на 72-й Генеральной Ассамблее ООН - Sputnik Latvija
Tu esi atbildīgs par to, ko pieradini. Bet tagad Baltijas "aste luncina" NATO

Rietumvalstu politiķi regulāri apspriež "Krievijas draudus", visbiežāk tamlīdzīgas frāzes skan no Baltijas valstīm un Polijas. Aizbildinoties ar Krievijas augošo "agresiju", NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā dislocēti starptautisko spēku bataljoni.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO ne Baltijas reģionā ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija neuzbruks nevienai valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir labi zināms, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču alianse izmanto šo ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un spēku pie Krievijas robežām.

Ziņu lente
0