03:26 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Sērkociņu ražotne. Foto no arhīva

Izdzīvošanas skola: Latvijas iedzīvotājus iemācīs veidot uzkrājumus krīzes gadījumam

© Sputnik / Юлия Честнова
Latvijā
Saņemt īso saiti
109

Latvija seko Igaunijas piemēram un aicina iedzīvotājus veidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču uzkrājumus krīzes situācijas vai kara gadījumam.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Latvijas iedzīvotājiem iesaka iegādāties pārtikas produktus, sērkociņus, zāles un citas pirmās nepieciešamības preces ne mazāk kā vienai nedēļai, raksta portāls Jauns.lv.

Janvārī valdība atbalstīja to, ka par atbildīgo šajā jautājumā tiks norīkota Aizsardzības ministrija. Šobrīd jau ir izveidota speciāla darba grupa, kura nodarbosies ar šo problēmu.

Kā jau ziņots iepriekš, pirms dažām dienām Igaunijas valsts departamenti laida klajā ieteikumus ar preču un rekomendāciju kopumu, lai sagatavotos visām iespējamām krīzēm. Igaunijas iedzīvotājiem iesaka turēt ne mazāk kā nedēļai nepieciešamos pārtikas produktu izdzīvošanas krājumus.

Saskaņā ar valsts iestāžu aprēķiniem, nepieciešamo produktu izmaksas diviem pieaugušajiem un diviem bērniem sastādīs 260 eiro. Tas ir minimālais lietu komplekts, kuras nepieciešamas izdzīvošanai nedēļu ilgas krīzes gadījumā. Par laimi, Igaunijā vēl nav bijis krīžu, kuras ilgtu nedēļu vai vairāk.

Pārējo elementāro pirmās nepieciešamības preču vidū šajā komplektā jābūt uguns iekuršanas līdzeklim, kā arī arējam akumulatoram mobila telefona un citu ierīču uzlādei, kuriem nepieciešama enerģija. Tur ir arī sveces, baterijas, lukturītis, radio, petrolejas lampa un izolācijas lente, kura var būt nepieciešama gadījumā, ja kaut kāda telpa jāpadara hermētiska.

Pats dārgākais šajā komplektā ir pudele ar ūdens filtru, kura maksā 50 eiro. Filtrs spēj attīrīt tūkstoti litru ūdens. Turklāt, Igaunijas Glābšanas departaments iesaka visādam gadījumam turēt mājās ūdens uzkrājumus. Vienam cilvēkam dienā jābūt paredzētiem vismaz trīs litriem ūdens.

Tagad detalizēts "avārijas rezerves" saraksts jāizstrādā Latvijas iestādēm. Kā Jauns.lv pastāstīja Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Gnēze, jautājums par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku krīzes situācijā ir viens no būtiskākajiem elementiem pilsoņu aizsardzības sistēmā, kurš regulāri tiek pētīts Ministru Kabineta krīzes mācību laikā.

Šobrīd iedzīvotāju nodrošinājumu krīzes situācijā regulē 2007. gada 28. augusta Ministru Kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā" un 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 755 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā", kuri ir Zemkopības ekonomikas un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Taču šo noteikumu izpildei nav piešķirts attiecīgs finansējums, tāpēc šīm normām ir tikai deklaratīvs raksturs un tie pastāv vienīgi uz papīra.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka Latvijai ir jāseko daudzu valstu, piemēram - Igaunijai, Somijai un Zviedrijai, kuras informēja savus iedzīvotājus par avārijas rezerves izveidošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu sevi neparedzētas krīzes gadījumā.

Civilā aizsardzība ir Iekšlietu ministrijas atbildība, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau pirms pāris gadiem izgatavoja bukletu par to, kā būtu ieteicams sagatavoties ārštata situācijai – somas komplekts ārkārtas situācijai, kurš noderēs jebkurai krīzei.

Pirmās nepieciešamības preču saraksts Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams arī tāpēc, lai viņi spētu izturēt nedēļu bez svešas palīdzības un patstāvīgi izdzīvot par kara laikā.

Pēc IeM Komunikācijas nodaļas vadītājas Guntas Skrebeles sacītā, jau šobrīd pastāv materiāli par to, kā jārīkojas ārkārtas situācijas gadījumā, tostarp arī to lietu saraksts, kuras ir jāpaņem līdzi somā. Šo preču sarakstu var atrast Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā, un tas gandrīz neatšķiras no igauņu kolēģu rekomendācijām.

Latvijas glābēji iesaka turēt "avārijas komplektā" svarīgus dokumentus (pasi, ID karti, vadītāja apliecību un tā tālāk) ūdens necaurlaidīgā iepakojumā; nelielu skaidras naudas summu; portatīvu radioaparātu; sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas; saliekamo nazi, triecienizturīgu šķīvi un karoti; izolācijas lenti, virvi; diegu, adatu, šķēres, papīru, rakstāmpiederumus; pirmās palīdzības aptieciņu; drēbes, rezerves apakšveļu; ērtus apavus; guļammaisu vai segu, tūrisma paklāju (vēlams telti); higiēnas piederumus (dvielis, tualetes papīrs, vienreizējā lietojuma salvetes); pārtiku, kuru iespējams lietot uzturā bez termiskās apstrādes vai ar ilgu derīguma termiņu (sausā zupa, konservi, grauzdiņi, saldumi ar augstu kaloriju saturu); dzeramo ūdeni dažām dienām (vēlams plastmasas pudelēs).

Pēc temata

Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem
Igaunijas iedzīvotājiem skaidro, kā izturēties okupācijas laikā

Galvenie temati