03:32 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
1949. gada 25. marta deportācijām veltīts gājiens.

"Riebīga runa": Latvijas prezidenta vārdi par deportācijām satracināja nacionālpatriotus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
200

Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 1949. gada 25. marta deportācijām veltītā runa izraisīja asu sociālo tīklu lietotāju kritiku: nacionāli norūpējusies publika sadumpojās pret valsts vadītāju sakarā ar to, ka viņš uzdrīkstējās minēt arī pašu latviešu dalību šajā traģēdijā.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa uzstāšanās atkal nonākusi uzmanības centrā. Šoreiz valsts vadītāja runa izraisījusi atsevišķu nacionālpatriotu trakumu, kuri sašutuši, ka Vējonis pateica kaut ko par to, ka pavēles par vietējo iedzīvotāju deportācijām izpildīja arī paši latvieši.

Latvijas prezidents atgādināja, ka izsūtīšanu īstenoja ne tikai šim nolūkam speciāli ievestais karaspēks un čekisti.

"Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un pašu novadnieki.

Padomju vara un partija deva rīkojumu, bet Latvijas iedzīvotāji, starp tiem arī latvieši, bija tie, kas šo rīkojumu izpildīja. Gan partijas biedri un komjaunieši, gan VDK darbinieki. Tie, kas uzrādīja un aizveda, tie kas apsargāja. Arī tie, kas klusēja.

Šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma, jo katru varas mašinēriju darbina cilvēks," norādīja Vējonis, piebilstot, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, savukārt savu kļūdu nelabošana – nav.

Taču šādi izteicieni patika nebūt ne visiem, izraisot atsevišķiem nacionālpatriotiem Twitter latviešu segmentā patiesu sašutuma un neapmierinātības vētru.

"Vājonis savu runu sāk ar latviešu vainu izvešanā. Esot jāsāk runāt atklāti. Riebīga runa. Ļoti," - atzīmē Ināra Randere.

Inārai Randerei pievienojās koris neapmierināto, tostarp pazīstamā žurnāliste un nacionālpatriote Elita Veidemane.

​"Tik zemu jau..." - piekrīt Elita Veidemane.

"Pie tā, ka tā niecība ir LV prezidents, tur nu diemžēl patiešām rikai latvieši vainīgi," - piebilst lietotājs SdnamrAValdbergS.

"Labi, ka vēl nepateica, ka paši esam vainīgi pie okupācijas," - sarkastiski raksta lietotājs - Misters_Futbols.

Savukārt lietotājs Saules Mūžu Latvijai uzskata, ka tā bijusi sliktākā prezidenta runa.

"Kad likās, ka Vējonis vairs nepaspēs mūs pārsteigt pirms amata pamešanas. Sliktākā runa jebkad. Un te vairs nav pat neveiklība vai vēja aizpūsti papīri. Vienkārši ačgārna vēstures atspoguļošana tik svarīgā dienā. Vai tiešām tā ir nejaušība, jeb valsts tiek noniecināta ar nolūku?" - vaicā Saules Mūžu Latvijai.

"Un šos vārdus saka valsts prezidents-nevis pārdzēries urla savā treniņbikšainā rajončijā - bet prezidents - pie Brīvības pieminekļa. Vispārībā jau - i nenormāli grūti sagremot visu - kas dotajā laikā notiek valstī. Kas notiek šo cilvēciņu smadzenēs? :( Bet nu - atstrādā jau labi," - raksta Ziemas Ezis.

​"Gribētu iepazīties ar prezidenta runas sacerētāju. pēc tam parunāt arī ar padomniekiem, kuri ieteica likt akcentu uz "latvieši paši sevi deportēja"," - alkst pēc izrēķināšanās un "vainīgo" atrašanas Elita Veidemane.

Tiesa izrādās, ka kvēlu Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa runas aizstāvju ir nebūt ne mazāk, un, iespējams, pat vairāk.

​"Diemžēl, tuvākie kaimiņi, labi pazīstami cilvēki tos sarakstus arī sastādīja un piedalījās pie ģimenes izvešanas. Pēc atgriešanās no Sibīrijas, tie paši kaimiņi priecājās, ka var apstrādāt izvestās ģimenes zemi. Un, tie tiešām, diemžēl, bija latvieši," nonāk pie secinājuma lietotājs Lizite.

​"Kā reiz, šis ir retais gadījums, kad @Vejonis runā baltu patiesību," raksta Andris Pauls-Pāvuls.

"Latvietis Vilis Lācis parakstīja 25. marta deportācijas pavēli. Manu mammu kaimiņš latvietis iesūdzēja čekas pagrabos. Prezidents Vējonis beidzot runā par lietu," piebilst latviešu aktīvists Māris Luste.

"Beidziet muldēt!!!! Lai kā man pašam nepatiktu Vējonis, bet varu droši teikt, ka manas vecmāmiņas ģimeni (pirmskara Latvijā turīgi zemnieki) nodeva kaimiņi - īsteni latvieši. Pēc atgriešanās varēja redzēt, ka daudzas mantas viņi bija piesavinājušies sev!!!!" dalās savas ģimenes stāstā lietotājs Nakts Vērotājs.

​"Mums ir grūti atzīt, ka arī starp mums bija nodevēji, nelieši, draņķi. Un, kamēr mēs nespēsim šo baļķi no savas acs izdabūt, turpināsim gaudot par sūro likteni. Meklēt utis svešā kažokā, protams, ir krietni ērtāk - mazāka atbildības un pienākuma nasta," - raksta Karls Kristians, vēlāk piebilstot, ka "melot pašiem sev, sakot, ka mēs esam tie lielie cietēji, un nekur paši pie tā neesam līdzvainīgi, ir vairāk, kā milzīga muļķība. Savu kļūdu atzīšana ir taisnākais ceļš uz patiesību".

Galvenie temati