20:48 18 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Рига

Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs

© Flickr/ Bernt Rostad
Latvijā
Saņemt īso saiti
104

Katrs var veltīt savu artavu ūdenstilpņu piesārņojuma samazināšanai, piemēram, retāk pirkt apģērbu un izvēlēties dārgākas drēbes, skaidro eksperte.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Šodien, 22. martā, tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, kad UNESCO cenšas piesaistīt uzmanību tam, cik svarīga ir piekļuve svaigam un tīram ūdenim.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar UNESCO ziņojumu, vairāk nekā 2 miljardiem cilvēku nav pieejams tīrs ūdens.

Medicīnas darbiniece. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Kā LNT ēterā stāstīja stabilās modes eksperte Dace Akule, ļoti liels ūdens daudzums tiek tērēts apģērba ražošanā. Piemēram, lai izgatavotu vienu T-kreklu, tiek izmantoti 2700 litri ūdens. Pārdomājot savu garderobi rūpīgāk, cilvēks var cīnīties par sārņu mazināšanu ūdenī. Atliek tikai pirms jauna pirkuma padomāt, vai tas patiešām ir nepieciešams.

"Nepirkt neko tādu spontānu, lai gan tas ir cilvēka dabā, bet mēģināt tomēr no tā izvairīties, jo katrs jauns pirkums nozīmē, ka atkal tiek pieprasīti jauni apģērbi un industrija turpina lineāro modeli – pērkam, izlietojam, izmetam," – turpina Akule.

Viņa ieteica arī izvēlēties dārgākus un kvalitatīvākus apģērba elementus, lai tie kalpotu ilgāk. Lētas drēbes ātrāk nonēsājas, un tas nozīmē, ka būs atkal jātērē ūdens, lai saražotu jaunas.

Zivju organismā konstatēts dzīvsudrabs

Ūdens resursus lielā mērā ietekmē apģērba mazgāšana, tostarp arī Latvijā. Pētījumi liecina, ka tikai ceturtajai daļai ūdens Latvijā ir augsta kvalitāte, lielākā daļa ūdens resursu ir vidējas kvalitātes un līdz pat 20% ūdens ir piesārņots.

Kā skaidroja Ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšējo ūdeņu nodaļas direktors Jānis Šīre, pētot ūdens resursus, tiek ņemti vērā dažādi faktori: tiek pārbaudīti ūdens, kā arī ūdens augu un dzīvnieku paraugi. Piemēram, nesen tika pētītas zivis, un gandrīz visu zivju organismā tika konstatēts dzīvsudrabs.

"Tas nebija tādos apjomos, kas būtu kaitīgi cilvēka veselībai, bet, nu, tās koncentrācijas ir vērā ņemamos daudzumos," – atzīmēja Šīre.

Pētnieks atzīmēha, ka pārsvarā bijis grūti noteikt piesārņojuma avotu, jo tas atrodas ārpus Latvijas robežām.

"Pusi, ja ne pat vairāk, piesārņojumu saņemam no citām valstīm. Ne tikai tas, ko mēs šeit uz vietas darām, bet ūdeņi no Lietuvas jau atnāk ar piesārņojumu, vai Daugavas gadījumā tās ir Krievijas un Baltkrievijas teritorijas," – konstatēja Šīre.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ūdenstilpņu piesārņojums ir vienmērīgs, un situācija nedz uzlabojas, nedz pasliktinās. Taču nav iespējams prognozēt, cik ilgi tas turpināsies, jo piesārņojums pasaules okeānos joprojām palielinās, un beigu beigās tas, visticamāk, sasniegs arī attiecīgi drošas un ar tīru ūdeni bagātas vietas.

Pēc temata

Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis
Euronews: katru gadu netīra gaisa dēļ mirst pusmiljons eiropiešu
Tarakāni un mušas, nevis bites un tauriņi: kāpēc izmirst kukaiņi
Par Baltijas jūras galveno apdraudējumu ekologs neuzskata atkritumus

Galvenie temati