16:22 21 Maijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1167
  • RUB72.0519
Brāļu kapos Rīgā

Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
253

Latvijā joprojām turpinās diskusija par pazīstamā latviešu lidotāja Herberta Cukura pārapbedīšanu: vēsturnieku domas dalās, nacionālpatrioti ir sajūsmā un prasa atzīt, ka Cukurs pat glābis ebrejus. Cukura meita ir pārliecināta – tēvs bijis varonis.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Kārtējā televīzijas programma Kultūršoks telekanālā LTV1 bija veltīta Herberta Cukura personībai. Tajā savu viedokli pauda ne tikai prokurors un Cukura meita, bet arī vēsturnieki un muzeja "Ebreji Latvijā" direktors.

No Latvijas prokuratūras rīcībā esošajiem dokumentiem neesot iespējams pat precīzi noteikt, kāds bijis Cukura amats Viktora Arāja komandā, sarunā ar žurnālistiem apgalvoja Ģenerālprokuratūras īpaši svarīgu lietu nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.

Žurnālisti uzskata, ka Cukura lieta zināmā mērā atgādina lielu skaitu tiesas procesu par sadarbību ar VDK: aģenti attaisnoti nevis tāpēc, ka nav darījuši neko sliktu, bet gan tāpēc, ka trūkst pierādījumu.

Savukārt Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto Ģenerālprokuraturas lēmumu uzskata par tēva reabilitāciju, tāpēc viņa nolēmusi atsākt cīņu par tiesībām pārapbedīt viņu Brāļu kapos Rīgā. Ar laimes un lepnuma asarām acīs viņa uzsvēra, ka vairs neesot slepkavas meita, par kādu uzskatīta visus šos gadus.

Cukura kāzuss

Taču Latvijas vēsturnieki, šķiet, nesteidz piekrist tādam viedoklim. Lai arī ir juridiski neiespējami pierādīt Cukura līdzdalību cilvēku slepkavībās, vēstures aspektā viņa personība tik un tā ir visai pretrunīga, ņemot vērā viņa neapšaubāmo dalību Holokaustā.

"Ja mēs tagad atzīstam Cukuru par nevainīgu, jo viņš nevienu cilvēku nav nošāvis, vismaz tam nav pierādījumu, tad lielā mērā šis kāzuss var tikt attiecināts arī uz padomju kolaborantiem, kas piedalījās mierīgo civiliedzīvotāju deportācijās, jo viņi jau arī nevienu nenogalināja," – spriež vēsturnieks Kaspars Zellis. 

Latvijas Valsts arhīvā ir kāda šofera Jāņa Bēdeļa liecības par to, ka Cukurs bijis Arāja garāžas priekšnieks. Kāds Leonīds Jansons apliecināja, ka Cukurs bijis ieroču eksperts vai priekšnieks, atbildīgs par ieroču tehnisko stāvokli Arāja komandā.

Taču arhīvā nav tiešu pierādījumu, ka Cukurs būtu piedalījies eksekūcijās. "Šīs liecības ir sekundāras, tie ir bijušie Arāja komandas dalībnieki, kas ir pratināti un snieguši liecības, kā arī cietušie," – skaidroja Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals.

"Tas, ka viņš nebija kaut kāds apsēsts antisemīts, par to nav ne mazāko šaubu. To neviens viņam arī nepārmet. Un tur jau ir tā Holokausta stāsta sarežģītība. Ja mēs paskatīsimies, tad diezgan liela daļa to cilvēku, kas piedalījās ebreju slepkavībās Holokausta laikā, nebija kaut kādi apsēsti antisemīti. Situatīvi šie cilvēki bija slepkavas, viņi nesaskatīja problēmu noslepkavot kādu cilvēku, pret kuriem viņiem nebija nekāda personīga naida. Viņi uzskatīja, ka apstākļi ir tādi," – paskaidroja muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.

Ļenskis uzsvēra, ka Cukurs bijis viens no augstajiem komandieriem, priekšnieks ieroču lietās. Tas ir, tieši viņš atbildēja par ieroču izsniegšanu, ar kuru palīdzību tika veiktas slepkavības, kā arī atbildēja par garāžu, tostarp arī par tiem pašiem autobusiem, kuri vadāja Arāja komandu uz slepkavībām.

"Viņš ir brīvprātīgi pieteicies Arāja komandā, saprotot, ar ko viņam būtu jānodarbojas," – uzsvēra I.Ļenskis.

Tikai ne Brāļu kapos

Herberta Cukura nevainību apšauba arī vēsturnieks Uldis Neiburgs.

"Viena no Viktora Arāja palīgiem, Borisa Kingslera parakstītā dokumentā par ieroču atļauju iegūšanu Arāja komandai Herberta Cukura vārds aiz Viktora Arāja ir kāds otrais vai trešais, kas diez vai liecina, ka viņš bijis vienkārši kaut kāds garāžas pārzinis vai vienkārši šoferis. Kamēr citi ir slepkavojuši cilvēkus vai rūpējušies par loģistiku, transportu, ieročiem, viņš būtu pastaigājies pa Rumbulas priedulāju un baudījis dabas skatus," – savu iespaidu žurnālistiem pastāstīja Uldis Neiburgs.

"Ļoti daudz Latvijas brīvības cīnītāju ar daudz tīrākām reputācijām guļ parastos ģimenes kapos, kāpēc Cukuram būtu jāizrāda šī sevišķā pretīmnākšana? Es tam neredzu īpašu pamatojumu," – uzskata vēsturnieks K.Zellis.

Vēl asāku viedokli šajā jautājumā pauda muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.

"Ja mēs uzskatām, ka Brāļu kapi ir Latvijas panteons,(..) viennozīmīgi skaidrs, ka viņam tur nav vietas. Jebkur citur Latvijā, bet ne Brāļu kapos," – ir pārliecināts Ļenskis. 

Ebreju kopiena gatavo pieprasījumu

Atgādināsim, ka jautājums par Herberta Cukura personību un viņa mirstīgo atlieku apbedīšanu Brāļu kapos no jauna saasinājies pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma pārtraukt krimināllietu, kas ierosināta pret Herbertu Cukuru jau 2006. gadā. Lidotājs, kurš Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies Arāja komandā – nacistiskā okupācijas režīma izveidotā latviešu policijas dienesta SD vienībā, tika turēts aizdomās par dalību vismaz 30 tūkstošu ebreju noslepkavošanā Holokausta laikā.

Lieta ierosināta pēc LR Krimināllikuma 71. panta "Genocīds", taču gandrīz 13 gadus vēlāk izrādījusies slēgta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Izmeklēšanai iesniegtajiem pierādījumiem neesot juridiska spēka, uzskata Latvijas prokuratūra, bet nopratināt lieciniekus nav iespējams, jo nu jau viņu vairs nav starp dzīvajiem.

Vienlaikus nesen Latvijas Ebreju kopiena informēja, ka gatavo iesniegumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu nodrošināt piekļuvi lietas materiāliem – pēc iepazīšanās ar tiem tiks pieņemts lēmums par tālākajiem soļiem.

Pēc temata

Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Cukura lieta ir slēgta: "latviešu varoni" var apglabāt Brāļu kapos

Galvenie temati