RĪGA, 6. februāris – Sputnik. Jaunais parlaments grasās turpināt iepriekšējās Saeimas kursu pilnai skolu izglītības pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai gan izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies, raksta Skaties.lv.
Izglītības reformas pretinieki gaida Satversmes tiesas lēmumu, kura izskatīs šo jautājumu 26. februārī.
Krievvalodīgie jaunieši prot latviešu valodu daudz labāk, nekā viņu vecāki, taču katrs piektais no tiem joprojām vērtē savas latviešu valodas zināšanas kā vājas. Tieši šo pamatojumu minēja Izglītības ministrija, kad skaidroja visu skolu pāriešanas nepieciešamību uz mācībām valsts valodā, un ministrijas pārstāvji atkal atkārtoja šo argumentu Saeimas profila komisijas sēdē 5. februārī, lai pārliecinātu jaunos deputātus turpināt reformu.
Kā norādīja ministrijā, beidzot skolas, arvien vairāk skolēnu nolēma kārtot eksāmenus latviešu valodā.
"Nu jau vairākus gadus vairāk nekā 90% jauniešu, beidzot 12. klasi, ir izvēlējušies kārtot eksāmenus valsts valodā latviski. Šī statistika ir bijusi viennozīmīga. Tā ir augusi desmit gadu laikā no 40 līdz vairāk nekā 90%," - pastāstīja Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs.
Kopš pērnā mācību gada skolēniem tika atņemta iespēja izvēlēties eksāmena kārtošanas valodu – tagad visi eksāmeni tiek kārtoti latviešu valodā. Un tuvāko trīs mācību gadu laikā visām nacionālo minoritāšu vidusskolām būs jāpāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Atsevišķas skolas drīkst pasniegt priekšmetus, kas saistīti ar dzimto valodu, kultūru un vēsturi nacionālo minoritāšu valodās.
Tā ir kļūda
Komisijas sēdē izskanēja arī reformas pretinieku viedoklis. Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas" nosauca reformu par politisku un pedagoģisku kļūdu.
"Valsts valoda vidusskolā nozīmē neizbēgamu mācīšanās kvalitātes kritumu matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā. Skolotāji būs spiesti tērēt lielāko daļu laika termiņu skaidrojumam, jo latviešu valodas zināšanu līmenis skolēniem var būt dažāds. Viena lieta ir apgūt valodu, bet cita lieta ir uztvert sarežģītu zinātnisku informāciju," - norādīja Kabanovs.
Par izglītības pasliktināšanos krievu skolās runāja pat Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica pārstāvji, pastāstīja tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, kura apmeklēja sēdi.
"Ministrija atskaitās par kursiem, taču pat latviešu žurnālisti no Re:Baltica saka, ka izglītības kvalitāte krievu skolās pasliktināsies. Iemesls – labu skolotāju un it īpaši latviešu valodas skolotāju trūkums," - pastāstīja Krivcova Facebook.
Segregācijas beigas
Taču citi deputāti izvēlējās neakcentēt uzmanību uz krievvalodīgo bērnu zaudējumiem. Deputāte Marija Golubeva no "Attīstībai/Par!" pozitīvi vērtē reformu: viņa uzskata, ka skolu pāreja uz latviešu valodu pēc 2023. gada darīs galu latviešu un krievu skolēnu "oficiālai segregācijai".
"Ja mēs latviešu valodā vidusskolā pasniegsim 100%, kāpēc mēs neveidojam uzreiz vienotas vidusskolas? Respektīvi, vidusskolas posms visiem skolēniem kopīgi. Ar iespēju atbalstīt mazākumtautības atsevišķā grupā. Viens skolotājs skolā to var nodrošināt. Tas jau neprasa ļoti lielus resursus," - uzskata Golubeva.
Ierēdņi viņai piekrita – ministrija netaisās atbalstīt skolēnu iedalīšanu.
"Mums nav un nebūs vairāk nākotnē vairs vidusskolu, kas īsteno mazākumtautību mācību programmu. Visas skolas ir vienādas. Tas, vai bērni dažādās skolās būs nākuši no dažādām ģimenēm, to mēs nevaram ietekmēt, tā ir brīvprātība. Arī šodien mums ir Valsts ģimnāzijas, kurās ļoti liels skolēnu īpatsvars nāk no etniski citas tautības ģimenēm," - norādīja Catlaks.
Beigu beigās deputāti vienojās turpināt diskusiju par skolu reformu pavasarī, taču vairums tautas kalpu nešaubās par tās pamatotību.
