14:39 22 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1091
  • RUB70.6406
Operāciju zālē. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji nosaukuši veselības aprūpes sistēmas problēmu cēloni

CC0 / pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
89

Vien ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju visā vaino nepietiekamo finansējumu.

RĪGA, 28. janvāris – Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka problēmas veselības aprūpes sistēmā ir saistītas ar nesakārtotību pašā sistēmā, liecina SKDS aptaujas dati.

Latvijas iedzīvotājus lūdza nosaukt, kas, pēc viņu domām, ir problēmu cēlonis veselības aprūpes sistēmā – nepietiekamais finansējums vai nesakārtotā sistēma. Noskaidrojās, ka 65% aptaujāto uzskata, ka visās problēmās vainojama nesakārtotība veselības aprūpes sistēmā. Pagājušās aptaujas laikā, kura norisinājās 2016. gada decembrī, šāds viedoklis bija 63% respondentu. 2004. un 2009. gadā šādu viedokli izteica 66% Latvijas iedzīvotāju.

Par to, ka veselības aprūpes sistēmas problēmās derētu vainot nepietiekamo finansējumu, ir pārliecināti 27% aptaujāto, kas ir par 4% mazāk, nekā 2016. gadā. Vēl 8% iedzīvotāju nespēja sniegt konkrētu atbildi.

Aptauja notika 2018. gada novembrī. Tajā piedalījās apmēram tūkstotis cilvēku.

 Iepriekš tika vēstīts, ka pēc 2019. gada 1. janvāra slimnīcu pienākums pirms veselības aprūpes pakalpojumu piešķiršanas noskaidrot, vai pacients nomaksājis sociālo nodokli un viņam ir tiesības uz pilnu pakalpojumu grozu – ja cilvēks nav veicis iemaksas obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmā, viņam medicīniskie pakalpojumi jāapmaksā pilnā apmērā.

Jaunie grozījumi paredz, ka no 1. janvāra piekļuvi pilnam pakalpojumu grozam nevar saņemt mikrouzņēmumu darbinieki, personas, kuras strādā saskaņā ar patentu, saņem autora honorārus, un pašnodarbinātie, kuru deklarētie ienākumi nesasniedz minimālo algu, kā arī nereģistrēti bezdarbnieki.

Tomēr 2018. gada beigās tika noskaidrots, ka 31. decembrī IT infrastruktūrā, kas nodrošina tiešsaistes datu bāzi par apdrošinātajām personām, radusies kļūda. Šī iemesla dēļ veselības aprūpes sistēmā pagaidām saglabāsies vecā kārtība, kas bija spēkā 2018. gadā, kad veselības pakalpojumu dalījums divos grozos nebija paredzēts.

Medicīnas darbiniece. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Kā tika noskaidrots 22. janvāra Saeimas Revīzijas komisijas sēdē, veselības aprūpē pietiek arī citu problēmu.

"Šie stabiņi ir saražoti pie iepriekšējās valdības, kas man visu laiku stāstīja, ka viss ir super, ka veselībā finansējums aug, un es ieraugu šitos stabiņus un nesaprotu, vai es nemāku tos lasīt, vai kas noticis," – pastāstīja Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (Attīstībai/Par!).

"Es domāju, daudzas nozares varētu vēlēties tādu pieaugumu, kādu ir saņēmusi veselība, un līdz ar to mani pārsteidz it kā tas negatīvais rakurss," – atzīmēja Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Jaunā valdība nav noskaņota to turpināt, savukārt pie daudziem reformas pretiniekiem pievienojusies Valsts kontrole, kurai ir ne mazums jautājumu pret projekta finanšu daļu. Valsts kontrole pievērsusi deputātu uzmanību neskaidrībām, kuras saistītas ar divu pakalpojumu grozu sistēmas administrēšanu. Spriežot pēc šīs diskusijas, pēc 30. jūnija reforma varētu arī nestāties spēkā.

"Ir jautājums, cik tad šī administrēšana galu galā izmaksās un vai tiešām tas ir savietojams ar ieguvumiem, respektīvi, ja mēs runājam par to personu loku, kas veiks šīs brīvprātīgās iemaksas, vai mēs šobrīd saprotam, cik to ir, un vai šis finansiālais ieguvums būs samērojams ar šo finansiālo slogu," - norādīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

"Es gribētu redzēt šo aprēķinu. Es domāju, kolēģiem arī būtu interesanti redzēt, kāds ir pienesums, vai šo sistēmu ir jēga turpināt mocīt vai ne," – sacīja Saeimas deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa").

Jaunās valdības veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") iepriekš paziņoja, ka arī vēlas panākt divu grozu sistēmas atcelšanu. Viņa uzskata, ka jāmeklē citi risinājumi, kuri palīdzētu palielināt veselības aprūpes budžetu.

Pēc temata

Ķerieties klāt veselības aprūpei: latvieši pauda viedokli par valdības prioritātēm
Veselības ministrija: mediķu algu palielināšanai nepieciešami 103 miljoni eiro
Ģimenes ārsti atkal nevar izmantot e-veselību
Rēzeknes ārsts: e-veselība apdraud cilvēku dzīvību
Skrieniet pie ārsta, kamēr buksē veselības aprūpes sistēma

Galvenie temati