09:27 26 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1123
  • RUB72.2100
Meitene pie skolas busiņa

Kāpēc Latvijas pašvaldības "zog" bērnus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
41

Pašvaldības domā par naudu, nevis par bērnu vajadzībām, organizējot skolēnu pārvadājumus.

RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Gaidāmā skolu tīkla optimizācija liek pašvaldībām konkurēt par katru skolēnu, pastāstīja kartogrāfijas izdevniecības "Jāņa sēta" direktors Jānis Turlajs diskusiju pārraides "Punkti uz i" ēterā.

Diskusijas dalībnieki apsprieda teritoriālo reformu, kuras rezultātā Latvijā iecerēts samazināt pašvaldību skaitu. Turlajs uzskata, ka tā ļaus atrisināt arī skolu optimizācijas jautājumu.

2017. gadā Izglītības ministrija ierosināja skolas ar nelielu audzēkņu skaitu apvienot ar lielākām. Pašreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ir pārliecināts: mūsdienīgā skolā jābūt vismaz divām paralēlām klasēm, katrā – vismaz 25 audzēkņiem.

IZM dati liecina, ka 22 vidusskolās Latvijā 10. klašu skolēnu skaits nepārsniedz 10 cilvēkus. Daudzas lauku skolas, kurās vecākajās klasēs mācās vien daži bērni, atrodas uz iznīcības robežas. Īpaši asi problēma skar nelielās pašvaldības, kur skolēnu skats ir mazs, atzīmēja Turlajs.

Pie tam Valsts kontroles revīzija atklāja, ka, organizējot skolēnu pārvadājumus, pašvaldības pārsvarā pievērš uzmanību konkurencei ar kaimiņiem par bērniem un naudu, kas "seko skolēniem", nevis bērnu vajadzībām. Sistēma ir neracionāla un nepārdomāta, tāpēc bērni ceļā uz skolu un mājām ir spiesti pavadīt ļoti ilgu laiku.

"Tiks veikta teritoriālā reforma, vairs nebūs šķēršļu skolu tīkla optimizācijai. Patlaban vairāk nekā puse pašvaldību budžetu tiek iztērēta izglītībai. Un nav nekādas sadarbības starp pašvaldībām, nē – tikai sacensības," – bilda Turlajs un atgādināja, ka pašvaldības "zog" viena otrai skolēnus, jo ir neizdevīgi uzturēt mācību iestādes ar nelielu skolēnu skaitu.

Tendenci atzina arī Lielo pilsētu asociācijas vadītājs, Saeimas deputāts Viktors Valainis. Viņaprāt, situācija skolu tīkla reorganizācijas jomā nav tik briesmīga, kā to apraksta daži politiķi.

Skolnieks. Foto no arhīva.
© Sputnik / Александр Кожохин

"Uz deviņām lielajām pilsētām pienākas 75% valsts ekonomikas, pie tam tās aizņem apmēram procentu valsts teritorijas. Cilvēki no mazajām pilsētām katru dienu brauc uz darbu uz lielajām pilsētām. Piemēram, uz Valmieru ik dienas atbrauc 7 tūkstoši cilvēku, bet pēc tam atgriežas mājās. Taču nodokļus šie darbinieki maksā dzīvesvietā, tāpēc ir sarežģīti jautājumi, kas jārisina," – teica Valainis.

Turlajs pastāstīja, ka aprēķini liecina: 98% Latvijas iedzīvotāju dzīvo 40 minūšu brauciena attālumā no lielajām pilsētām, kur ir darbs un skolas.

"Tagad daudzas pašvaldības kaujas par bērniem, taču ir jāizdomā cita motivācija. Mūsdienu pasaulē var deklarēt dzīvesvietu jebkurā vietā, tāpēc pašvaldības konkurē, lai cilvēks būtu deklarēts viņu teritorijā. Tāpēc ar šīm reformām vēl jānoskaidro, cik cilvēki tur patiesībā dzīvo," – atzīmēja Valainis.

Pēc temata

Skolotājiem maksās par katru skolnieku
Pašvaldības nezina, kur mācās piecpadsmit tūkstoši bērnu
Šadurskis: katrā Rīgas mikrorajonā vajadzīga tikai viena vidusskola
Izglītības ministrs iesaka sekmēt skolu tīkla reformas, lai rastu līdzekļus pedagogu algām
Pašvaldības pazaudējušas pusotru tūkstoti skolēnu

Galvenie temati