16:26 14 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1043
  • RUB70.8034
Darbs pie datora. Foto no arhīva

E-veselība bez maksas nestrādā: par ko maksā ārsti

© Foto: pixabay/StartupStockPhotos
Latvijā
Saņemt īso saiti
50

Ģimenes ārsti, aptiekas un slimnīcas spiestas maksāt par papildu programmām, kas dāvā iespēju vismaz nedaudz strādāt e-veselības sistēmā.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Latvijas ārsti atraduši iespēju sakārtot darbu elektroniskās veselības aprūpes sistēmā, kuras lietošana viņiem ir obligāta. Tiesa, šī iespēja nav pieejama bez maksas, stāsta avīze "Segodņa".

E-veselības sistēmas ieviešana bija viena no veselības ministres Andas Čakšas galvenajām prioritātēm, tā kļuva arī par īstu klupšanas akmeni konfliktā starp Veselības ministriju un ģimenes ārstiem, kuri bija pārliecināti: programma nevis palīdzēs ārstiem, bet gan apgrūtinās dzīvi un samazinās darba tempu. Gadu pēc programmas ekspluatācijas sākuma ārsti apliecina, ka e-veselība joprojām strādā šausmīgi. No šī gada 1. janvāra elektroniski jānoformē arī nosūtījumi pie speciālistiem, taču tehnisku kļūdu dēļ ģimenes ārsti to nespēj veikt.

"Portāls neļauj izrakstīt nosūtījumus analīzēm, tikai speciālistu konsultācijām, - pastāstīja Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. – Diagnožu saraksts ir nepilnīgs, haotisks, grūti lietojams. Turklāt nevar piestiprināt analīžu rezultātus un nav saprotams, vai iespējams atkārtoti izrakstīt nosūtījumu pie speciālista. Un tas vēl nav pilns problēmu saraksts.

Veide atklāja: ja ģimenes ārsti vēl joprojām nav tikuši galā ar sistēmu pat brīvprātīgās testēšanas ietvaros, sākt pilnvērtīgu un vispārēju tās ekspluatāciju šogad ir vienkārši neiespējami.

Taču noskaidrojies, ka tomēr ir iespējams sakārtot programmu, kuras izstrādei valsts jau iztērējusi vairāk nekā 26 milj. eiro. Tiesa, par to nāksies samaksāt. Par e-veselības sistēmas "dresūras" metodēm avīzei pastāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

Viņš atklāja, ka pastāv legāla programmatūra, kas paātrina portāla darbu – tā saucamie lokālie operatori.

"Piemēram, es pats izmantoju programmu "Profdoc", taču ir arī citas programmas. Šai "Profdoc" ir savs pieslēgums, sava e-portāla atslēga, un tā strādā ar mani. Es strādāju ar "Profdoc", tā apstrādā manu informāciju, tas ir, it kā darbojas kā vidutājs. Man ar to ir līgums, tas nav hakeris, tā ir oficiāla programma, zināma e-portālam, tas ir, e-portāls izsniedz "Profdoc" un citām tādām pašām programmām speciālu atslēgu, un valsts ļoti stingri testē tādus lokālos operatorus. Viņu nemaz nav tik daudz, apmēram piecas, tās mazliet atšķiras viena no otras. Un es ik mēnesi apmaksāju sava programmas operatora darbu," – paskaidroja Princis.

Tātad, lai pildītu savus tiešos pienākumus ar valsts noteiktām metodēm, ārstiem ir jāmaksā no savas kabatas. Kas notiks, ja neizmantot "lokālā operatora" pakalpojumus, ja uzticēties valsts programmatūrai?

"Tā pieļaj kļūdas, bremzē, it īpaši pēc brīvdienām un svētku dienām," – tā P.Princis aprakstīja portāla darbu.

Tālākajā sarunā noskaidrojās, ka šādu principu darbā izmanto ne tikai ārsti, bet arī slimnīcas un aptiekas.

"Lokālie operatori, tā saucamā trešā persona, strādā ne tikai ar ārstiem, bet arī ar slimnīcām un aptiekām, tāpēc arī viņiem ir savi "palīgi". Ja to nebūtu, e-veselība vispār nedarbotos, tā bremzētu divreiz vai trīsreiz vairāk un strādātu divreiz vai trīsreiz sliktāk. Un "palīgi" pagaidām glābj e-medicīnu, jo laikā, kad e-portāls nestrādā, man palīdz mans operators caur savu serveri: tas savāc manu informāciju un pats nosūta, kur vajag," – paskaidroja mediķis.

Tiesa, arī šis paņēmiens nesniedz absolūtu netraucēta darba garantiju – laiku pa laikam informācija tomēr pazūd, un pacienti ir spiesti zvanīt ārstam no aptiekas un ziņot, ka farmaceits neredz informāciju par izrakstīto zāļu devu vai apjomu, bet dažkārt – pat pašu recepti. Programmētāji skaidro, ka runa ir par pārāk lielu slodzi.

Farmaceite aptiekā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков
Vienlaikus nesenajā e-veselībai veltītajā konferencē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji sūdzējās par to, ka programmas izstrādātājus un testētājus atlaiž vienu pēc otra un patlaban pie sistēmas strādā tikai aptuveni desmit cilvēki.

"NVD pārstāvji konferencē mums atbildēja, ka arī viņiem nav zināms, kas tur vispār tagad notiek, jo atlaists liels skaits atbildīgu, zinošu profesionāļu. Viņi centās teju vai likt mums just viņiem līdzi sakarā ar tagadējo situāciju. Sak, viņi palikuši desmit cilvēki ar programmu, kura vēl ir ļoti ļoti nepilnīga," – pastāstīja P.Princis.

Pēc temata

Iedzīvotāji paši glābj veselības aprūpi: "Cits finansējuma avots nav parādīts"
Rēzeknes ārsts: e-veselība apdraud cilvēku dzīvību
Ģimenes ārsti atkal nevar izmantot e-veselību
E-veselība maksājusi miljonus, taču cilvēki spiesti paši braukt pēc analīžu rezultātiem

Galvenie temati