RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Vecāki, kuru bērni mācās mazākumtautību skolās, nostājušies Rīnūžu vidusskolas direktora Denisa Kļukina pusē – pēc pedagoga atklātās intervijas pret viņu vērsušies Drošības policijā.
Intervija ar Kļukinu bija publicēta vietne Re:Baltica Latvijas "krievu skolu" problēmām veltītā trīs gadus ilgā pētījuma ietvaros. Kļukins vada "krievu skolu" Vecmīlgrāvī, taču žurnāliste apsprieda ar viņu ne tikai bērnu apmācības problēmas, bet arī attieksmi pret krievvalodīgajiem Latvijā.
D.Kļukins pastāstīja: "Puse no Nacionālās apvienības (NA), varu atrast kādus rakstus, mudinājuši fiziski iznīcināt krievus Latvijā," un pieminēja Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Iesalnieku.
Rezultātā Iesalnieks vērsies Drošības policijā ar veseliem diviem iesniegumiem, kuros lūdz novērtēt pedagoga frāzes.
Šodien vērsos ar iesniegumiem Drošības policijā un Izglītības kvalitātes valsts dienestā @IKVD_gov_lv par Rīnūžu vidusskolas direktora Denisa Kļukina starpetnisko naidu kurinošajiem izteikumiem intervijā @ReBaltica @IngaSpringe (https://t.co/QuFAlyeMnP) pic.twitter.com/QiHg5QycZj
— Jānis Iesalnieks🇱🇻 (@JanisIesalnieks) 13 декабря 2018 г.
Interesanti, ka žurnāliste Inga Spriņģe uz skolas direktora vārdiem piezīmēja: "Iesalnieks un Dombrava varētu," taču ne Iesalnieks, ne Saeimas deputāts Jānis Dombrava attiecībā uz viņu policijā nav sūdzējušies.
Aktīvists Armens Halatjans publicēja savā lapā Facebook "Satraukto vecāku atklāto vēstuli" Kļukina atbalstam.
"Mēs, vecāki, kuru bērni mācās mazākumtautību skolās (tā saucamajās krievu skolās), paužam bažas un sašutumu par neiecietības un vajāšanas atmosfēru, kas izveidojusies ap skolu reformu, piemēram, ap mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā.
Valdība ignorē faktu, ka Izglītības likuma grozījumu pamatojumam nav sniegts neviens vairāk vai mazāk nopietns zinātnisks, metodoloģisks pētījums. Sabiedriskais dialogs ir ignorēts vai vienkārši imitēts. Vēl vairāk, tika darīts viss iespējamais, lai slāpētu visus alternatīvos viedokļus šajā jautājumā.
Pēdējā gada laikā esam piedzīvojuši, kā aiztur un arestē tiesībsargus, politiskos aktīvistus un pat žurnālistus, mēs pieredzējām, kā krimināllieta tika ierosināta par "Vecāku sapulces" sasaukšanu, un redzam, ka stāvoklis neuzlabojas, un vajāti tiek visi, kuri pauž kaut mazliet atšķirīgu viedokli.
Rīnūžu ģimnāzijas direktors Deniss Kļukins nesen intervijā ziņu aģentūrai Re:Baltica pauda viedokli, kas atšķiras no oficiāli par pareizu uzskatāmā. Viņš ir viens no nedaudzajiem skolu vadītājiem, kuri pārkāpuši klusās piekrišanas harmonisko ainu.
Ko mēs redzam rezultātā? Histēriska reakcija tīklā ar tradicionālajiem novēlējumiem "koferis, stacija", bet Nacionālās apvienības loceklis, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs vērsies Drošības policijā.
Kad ar tādu varu un ietekmi apveltīti politiķi nesmādē izmantot varu, lai izrēķinātos ar skolas direktoru, un uzskata par normālu darīt to ar Drošības policijas rokām, skolotāji un skolas negūs nekādu autoritāti!
Iebiedēti direktori un vecāki ir slikts piemērs bērniem. Baiļu atmosfērā nav iespējams audzināt brīvus cilvēkus!
Daudziem šķiet, ka tas neattiecas uz viņu un viņa bērniem, ka viņiem noteikti klāsies labi. Taču tāds viedoklis ir kaitīgs un saindē visu sabiedrību!
Nedrīkst iebiedēt un likt klusēt visiem, kuri pauž citādu viedokli! Demokrātija un eiropeiskās vērtības nozīmē vienotību daudzveidībā, nevis vienotību par katru cenu!
Lūdzam visus vecākus, visus, kam rūp Latvijas skolu un mūsu bērnu liktenis, pārpublicēt vēstuli. Liksim mūsu balsīm skanēt kopā!
Ir svarīgi nenoklusēt problēmas, par tām ir jārunā. Mēs neceram uz acumirklīgiem risinājumiem un secinājumiem. Protams, neceram uz tiem, kuri ar vienotības lozungu tīši vairo neiecietību un plaisu sabiedrībā. Mēs vēršamies pie vienkāršajiem cilvēkiem, kuri vēl prot domāt, kam negribas būt ne upuru, ne arī vajātāju rindās.
Publicējiet vēstuli, pastāstiet savu viedokli. Nepalieciet malā!" – teikts vēstulē.
Vēstuli parakstījusi arī tiesībsardze Elizabete Krivcova, Latvijas krievu mācību valodas asociācijas pārstāvis Konstantīns Čekušins un krievu izglītības aizstāvis Degi Karajevs.
