RĪGA, 5. decembris. Kaut arī gāzes apjoms Inčukalna PGK turpina samazināties, krātuves operators Conexus Baltic Grid apgalvo, ka rezerves pietiks visai ziemai, raksta Skaties.lv.
Problēmas ar gāzes krātuves aizpildīšanu sākās tad, kad Latvija, cenšoties samazināt Krievijas piegāžu daļu enerģijas bilancē, atvēra gāzes tirgu.
Šogad Inčukalnā iesūknētas 13 teravatstundas dabasgāzes, tātad krātuvi aizpildīja ar apmēram 60% no maksimālā apjoma. Novembrī līdz ar aukstuma iestāšanos rezerves sāka ātri kūst. Taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ļauj apgalvot, ka gāzes pietiks gan Latvijai, gan visiem reģionālajiem patērētājiem.
Šobrīd krātuvē atlicis 11-11,5 teravatstundu, tas ir par apmēram vienu teravatstundu vairāk, nekā parasti ap šo laiku atlika iepriekšējos godos.
"Ja nebūs būtiski aukstāka ziema, nekā pēdējos gados pieredzēts, tad vajadzētu krātuves atlikumiem pietikt," uzskata Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 2018. gada pavasara sākumā ieilgušā sala dēļ valstij draudēja gāzes patēriņa ierobežošana, jo Inčukalna rezerves sasniedza ārkārtīgi zemu līmeni.
Mēs viņu zaudējam
Taču ilgi pustukšā stāvoklī turēt krātuvi nedrīkst – tad dabīgā ceļā samazinās maksimālās iesūknēšanas apjoms. Pēc ekspertu sacītā, ka kādā brīdī atkal pieaugs Inčukalna PGK pakalpojumu pieprasījums, tad, lai atjaunotu tās līdzšinējo jaudu, varētu būt nepieciešami vairāki gadi.
"Krātuves piepildījums pēdējos trīs gados ir samazinājies, tas ietekmē krātuves darbspēju, tas nozīmē, ka pie tiem pašiem apjomiem krātuvē dabasgāzes iespējas izņemt ir mazāku dabasgāzes apjomu.
Tas, kam sekojam līdzi, lai izņemšanas apjoms sakristu ar Latvijas vajadzību pavasarī, kad dabasgāzes piegādes ir kritiskas, jo nekādas citas alternatīvas nav. Šogad vēl redzam, ka līknes sakritīs, bet nevar būtiski atļauties pasliktināt šo darbspēju," skaidro Kotāne.
Pēc viņas sacītā, optimālais apjoms, kurš palīdzētu uzturēt gāzes krātuvi bez zaudējumiem, – tās ir 18 teravatstundas. Uzņēmums cer, ka deficītu palīdzēs segt Somija, tiesa, tikai pēc 2020. gada, kad tā pievienosies Baltijas gāzes tirgum.
"Somijai šobrīd notiek liels darbs, jo tas, ka Somija tehniski pievienosies, tas skaidrs, lai būtu vienotie tarifi, vienotie principi, vēl ļoti liels darbs. Šobrīd strādā četru valstu regulatori, četru valstu operatori, lai izstrādātu līgumus," norāda Conexus Baltic Grid vadītāja.
Vēl viens interesants tirgus ir Polija, kur gāzes krātuves netiek galā ar pieprasījumu. Ne vien jauni tirgi, bet arī paši noteikumi var izmainīt situāciju, piemēram, ja gāzes tirgotājiem liks uzturēt krātuves rezerves. Taču diskusija par šo tematu pagaidām nevainagojas ar panākumiem.
