07:43 16 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1285
  • RUB75.2265
Mācību grāmatas latviešu un krievu valodā

Latviešu valoda PSRS "saglabājās skolās", bet krievu valoda tāpat ir konkurētspējīga

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
32

Ko pirms gadsimta nebūtu varējuši pareģot latviešu diplomāti, kur atrast "pareizo" latviešu valodu un ar ko atšķiras jaunās paaudzes valoda.

RĪGA, 21. novembris — Sputnik. Lingvisti Latvijā uzskata, ka par brīnumu var uzskatīt to, ka latviešu valoda ir izdzīvojusi, ņemot vērā valsts sarežģīto vēsturi, raksta skaties.lv.

"Tas, kas ir simts gados noticis, zināmā mērā tas ir brīnums. Ja mēs latviešu diplomātiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 19./20. gadā teiktu, ka pēc 100 gadiem latviešu valoda būs oficiālā Eiropas Savienības valoda, ka mēs varēsim brīvi Briselē runāt latviešu valodā, tas viss tiks pārtulkots, visi dokumenti būs tulkoti latviešu valodā, es domāju, ka viņi īsti tam neticētu," – apgalvoja Latvijas universitātes profesors Andrejs Veisbergs.

Vairākkārt latviešu valodas vēsturē bijuši asas konkurences periodi, un viens no tiem vērojams arī tagad.

"1918./1919. gads – latviešu valoda pastāvēja starp divām ārkārtīgi lielām, konkurētspējīgām valodām, starp vācu un krievu valodu. Tāpat kā mūsdienās, mēs pastāvam starp divām ļoti konkurētspējīgām valodām – tā ir angļu un krievu valoda," – skaidroja Inta Vītola, LVA Valodas attīstības daļas vadītāja.

Lingvists Pēteris Vanags uzskata, ka sarežģītākais periods valodas pastāvēšanā saistīts ar padomju laikiem: pēc viņa domām, valoda "izstumta" no oficiālās sfēras, sarakstes, rūpniecības un sadzīves.

"Izglītībā tā tika saglabāta. Pateicoties tieši tam, latviešu valoda šodien arī pastāv," – uzsvēra Vanags.

Iepriekš vēstīts, ka viedoklim par to, kā krievu valoda "izstūmusi" nacionālās valodas, pašoz pamatos nepiekrīt Krievijas organizācijas sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs vadītāja Eleonora Mitrofanova. Viņa atgādināja, ka daudzi talantīgi rakstnieki padomju republikās kļuva pazīstami, pateicoties kopējai kultūras telpai un daiļdarbu tulkojumiem krievu valodā.

Jaunās tehnoloģijas

Mūsdienu tehnoloģiskie apstākļi koriģē arī valodas lietojumu. Lielākajā mērā pārmaiņas skārušas neoficiālo saraksti, it īpaši jaunajā paaudzē. Jaunieši vairs neizmanto diakritiskos simbolus sarakstē un ievieš jaunus saīsinājumus. Pagātnē atkāpjas arī glīts kaligrāfisks rokraksts.

"Ja viņi raksta ar datoru, tad ir labi. Ja viņi raksta ar roku, tad ir briesmīgi, jo izlasīt gandrīz vairs neko nav iespējams, ir ļoti reti kadri, kas kaut ko smalki raksta, bet tā ir aizejošā pasaule, jaukais rokraksts ir aizejošā pasaule," – atzīmēja Veisbergs.

Skolotāji viņam stāstījuši, ka sacerējumos sākuši parādīties saīsinājumi, piemēram, vārda "vienkārši" vietā bērni raksta "vnk", taču tāda esot jaunā saziņas forma.

Daudzveidība un pareizā valoda

Inta Vītola atzīmēja, ka tehnoloģijas un mūsdienu dzīve valodai nekaitē, jautājums ir par to, kā šīs iespējas izmantot.

Valodnieki uzsver, ka latviešu valoda ir daudz bagātāka nekā pieņemts domāt. Tai ir ne tikai trīs dialekti – fiksētas vismaz 500 dažādas izloksnes. Tikai retais zina, ka, piemēram, vārdam "līdzās" ir 50 dažādi izrunas veidi. Tāpat arī tik ikdienišķi vārdi kā "kaimiņš" un "svārki" gandrīz katrā Latvijas reģionā tiek izrunāti atšķirīgi.

Tāpēc taujāti, kura latviešu valoda ir "tīra un pareiza", valodnieki atbild izvairīgi – valoda ir bagātīga visā tās daudzveidībā un norādīt kādam, ka tu runā nepareizi, esot slikta prakse.

"Kamēr valoda ir dzīva, tā pastāv krāsaina un daudzveidīga, tikai mirusi valoda var būt plakana. Sarunvalodā nevar runāt nepareizi, sarunvalodu runā katrs to valodu, kuru viņš prot, un jebkurā gadījumā valodas mērķis ir uzturēt kontaktu, sniegt informāciju. Es nevaru runāt tādā valodā, kuru jūs nesapratīsiet," – apliecināja Vanags.

Pasaulē kopumā ir aptuveni 7000 valodas, gandrīz 400 valodās runā vairāk nekā miljons cilvēku. Latviešu valodā runā apmēram pusotrs miljons lietotāju. Tomēr valodnieki aicina neuzskatīt valodu par pašsaprotamu.

Lingvists norāda: "Ja mums savas valsts nebūtu un ja tās kādreiz nebūs, tad arī nebūs latviešu valodas. Ja mēs gribam domāt par latviešu valodu, tad mums ir jādomā par savu valsti kopumā, lai būtu cilvēki, kas šeit dzīvo un kas runā, un māca saviem bērniem latviešu valodu."

"Tas, ka latviešu valodas prestižs varētu būt sabiedrībā augstāks, tas arī ir skaidrs," piezīmēja Vanags.

Jāpiebilst, ka Latvijas simtgades svētku dienā daži krievvalodīgie rīdzinieki saskārās ar to, ka viņu sarunas dzimtajā valodā aizskārušas titulētās nācijas pārstāvjus.

Aizsargājas no krievu valodas

Jāpiebilst, ka šis gads Latvijā aizrit ar latviešu valodas – "valsts pamatu" aizsardzības lozungu. Jaunā izglītības reforma ir nostiprinājusi latviešu valodas statusu – tā kļuvusi par vienīgo mācību valodu vidējā un augstākajā izglītībā.

Šie pasākumi pārsvarā vērsti pret krievu valodu – tai piešķirts svešvalodas statuss, gluži kā ķīniešu vai suahili valodai, taču krievu valodu par dzimto uzskata gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja aicināja Latvijas valdību pārvērtēt izglītības reformu un novērst krievvalodīgās mazākumtautības diskrimināciju, taču tās rekomendācijām uzmanība nav pievērsta.

Latvijas Krievu skolu aizstāvības štābs organizēs kārtējo akciju ar prasību atjaunot krievu izglītības statusu. Pasākums notiks 22. novembrī pl. 16:00 Bastejkalnā.

Pēc temata

Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
"Viss notiek tikai krievu valodā": patrioti par masveida emigrācijas iemesliem no Latvijas
Rīgas lidostā latviešiem klājas skumji
Visus latviešus steigšus atlaist un darbā vairs nepieņemt

Galvenie temati