RĪGA, 14. novembris — Sputnik. Latvija pamazām sāk novērtēt, kādi finanšu resursi būs nepieciešami, lai mazinātu Brexit negatīvo ietekmi. Sarunas, lai Lielbritānija Eiropas Savienību (ES) pamestu pēc iespējas nesāpīgāk, nenorit gludi. Tāpēc Ārlietu ministrija un citi resori, kā arī uzņēmēji gatavojas pārmaiņām, raksta skaties.lv.
Lielbritānija pametīs ES 2019. gada martā. ES valstu vadītāji plāno noskaidrot abu pušu attiecības vēl šogad. Galvenie jautājumi skar tirdzniecību, iedzīvotāju pārvietošanos, ārējo robežu starp Īriju, kas paliks Eiropas Savienībā, un Ziemeļīriju, kas to pametīs.
Opozīcija britu parlamentā pauž neapmierinātību ar mokošo pārrunu procesu un pieprasa atkārtot referendumu.
"Brexit var tikt apturēts, viss ir atkarīgs no tā, kāda būs turpmākā notikumu attīstība. Kāds būs lēmums par izstāšanās vienošanos. Iespēju ir daudz, valdības krišana un ārkārtas vēlēšanas, atkārtots referendums, kurā, visticamāk, cilvēki nobalsotu par palikšanu Eiropas sastāvā," – skaidroja Lielbritānijas parlamenta opozīcijas deputāts Keirs Starmers.
Atkārtota referenduma atbalstam notiek protesta akcijas, tā iespējamība ir maza. Par daudz ticamāku Lielbritānija uzskata izstāšanos no ES bez vienošanās.
Latvija, tāpat kā visa Eiropas Savienība ir ieinteresēta panākt vienošanos pirms šķiršanās, citādi Lielbritānija saņems tādu pašu statusu, kā vairums valstu aiz ES robežām. Tas ietekmētu tirdzniecību un ekonomiskos sakarus.
Brexit iespējamo ietekmi lauksaimniecības nozarē un izdevumus, kas būs nepieciešami negatīva scenārija apstākļos, valdība izskatīja 13. novembrī slēgtā sēdē.
Jau tagad ir skaidrs: vismaz sākumā bilance būs negatīva. Tāpēc ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iesaka tam sagatavoties. Pat labvēlīga scenārija apstākļos būs pārejas posms, kas var ietekmēt, piemēram, lidsabiedrību "airBaltic".
"Jautājums, kā tiks organizēta aviosatiksme starp Lielbritāniju un visu ES, tostarp Latviju. Visticamāk, varētu tikt pieņemts ārkārtas regulējums, kas ļautu pacelties ES un nosēsties Lielbritānijā. Tas ir īslaicīgi, un tad tas būtu ES likums," – skaidroja Rinkēvičs.
Pēc tam līdzīgi lēmumi dalībvalstīm būs jāpieņem pašu mājās. Un atkal – iespējams gan vieglāks, gan grūtāks scenārijs.
"Šeit vēl ir diskusija, – pietiks ar vienu likumu vai būs jāgroza visi likumi, vai pietiks ar vienu jumta likumu un tad pakāpeniski varēs grozīt," – norādīja politiķis.
Sēdes noslēgumā Rinkēvičs atzina, ka ministriju gatavība un izpratne par sekām esot atšķirīga, konkrētas jomas gan atturoties minēt.
Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja: jaunās valdības veidošana var ieilgt, taču ir svarīgi jautājumi, kuru atlikšana nav pieļaujama. Viens no tiem ir arī Brexit.
