09:18 07 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1325
  • RUB81.3769
Latvijā
Saņemt īso saiti
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)
30

Latvijas prezidentam jāpadomā, kas būs, ja visi trīs viņa izvēlētie premjerministra amata kandidāti nesaņems Saeimas vairākuma atbalstu, paziņoja Guntis Ulmanis.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa nosauktie premjerministra amata kandidāti varētu nesaņemt Saeimas vairākuma atbalstu, tāpēc jau tagad būtu vērts padomāt arī par ceturto kandidātu, kuru varētu izvirzīt šim amatam, paziņoja telekanāla LNT intervijā bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Iepriekš prezidents Raimonds Vējonis nosauca trīs valdības vadītāja amata kandidātus: Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija), Aldi Gobzemu (KPV LV) un Arti Pabriku ("Attīstībai/Par!"). Koalīcijas veidošanas darbu Vējonis novērtēja kā neapmierinošu un paziņoja, ja līdz 6. novembrim partijas nenonāks pie kopsaucēja, viņam nāksies intensificēt darbu no savas puses. Pēc viņa sacītā, ja būs nepieciešams, 7. novembrī viņš ir gatavs vēlreiz tikties ar Bordānu, Gobzemu un Pabriku un pēc tam izdarīt izvēli par labu vienam no kandidātiem.

Pēc Ulamaņa domām, Vējonim derētu padomāt arī par ceturto premjerministra amata kandidātu.

"Droši vien prezidentam būs padomā kaut kas arī par to, kam jānotiek, ja šie trīs neviens nesaņems atbalstu. Un man šķiet, ka tā tas varētu arī notikt," pateica bijušais Latvijas prezidents.

Pēc viņa domām, pastāv liela varbūtība, ka premjeru pirmajā piegājienā apstiprināt neizdosies.

"Es domāju, ka pirmajā kārtā varētu nesaņemt vairākumu. Un tuvākajās - otrajā vai trešajā kārtā - premjeru varētu apstiprināt," uzskata Ulmanis.

Iepriekš bijušais Latvijas prezidents paziņoja, ka iestājas par koalīcijas veidošanu, pamatojoties uz partiju programmām.

"Ja kādai partijai ir atsevišķi punkti, ko tā stingri atbalsta, bet pārējie šos punktus absolūti nepieņem, tas ir saprotams. Taču vēlēšanas notika civilās sabiedrības vidū, ievēlēti 100 deputāti no Latvijas civilās sabiedrības, viņiem ir jāsarunājas," paziņoja Ulmanis.

Pēc viņa domām, atsvešināties uzreiz no kaut kādas partijas, "nepaskaidrojot, pat nesveicinoties", nedara godu politiķiem. Un tas, ka sešas partijas uzreiz atteikušās no koalīcijas veidošanas ar "Saskaņu", ir neaudzinātība.

Ulmanis uzsver: nerunāt ar atsevišķu deputātu grupu, un "Saskaņa" ieguvusi gandrīz ceturtdaļu mandātu, – nozīmē pateikt gandrīz 25% vēlētāju: jūs nepiedalāties valsts nākotnes noteikšanā.

Latvijas Saeimas vēlēšanas notika 6. oktobrī. Saskaņā ar CVK datiem, pirmo vietu 13. Saeimas vēlēšanās ieņem partija "Saskaņa" ar 19,8% vēlētāju balsu, otrā vieta ir KPV LV partijai (14,25%), trešā – Jaunajai konservatīvajai partijai (13,59%). Ceturtajā pozīcijā "Attīstībai/Par!" (12,04%), tālāk seko nacionālais bloks "Visu Latvijai" (11,01%), Zaļo un zemnieku savienība (9,91%) un partija "Jaunā Vienotība" (6,69%). Pārējās partijas nepārvarēja 5% barjeru. Tādējādi, pēc vēlēšanu rezultātiem, "Saskaņa" saņem 23 deputātu vietas Saeimā, KPV LV un JKP – 16, "Attīstībai/Par!" un VL-TB/LNNK – 13, ZZS – 11, "Jaunā Vienotība" – 8.

Temats:
Kas stāsies pie stūres: Latvijas jaunās valdības veidošana (102)

Pēc temata

Aptauja: vai jaunā valdība mainīs Latvijas ārpolitiku
"Katra jauna valdība cenšas sarežģīt dzīvi": biznesmenis par haosu Latvijā
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
Krievijas vēstnieks: Latvija neuzdrošināsies draudzēties ar Krieviju pret NATO un ES gribu

Galvenie temati