23:44 26 Oktobris 2020
Tiešraide
  • USD1.1819
  • RUB90.2935
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Latvija nokļuvusi starp divām ugunīm: "Baltijas foruma" dalībnieki Jūrmalā meklēja argumentus, kuri savaldīs divas lielvalstis un palīdzēs izvairīties no nepatīkamākajām perspektīvām.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik, Ludmila Pribiļska. Pie apaļā galda Jūrmalā aizritējušajā XXIII Starptautiskajā konferencē "Baltijas forums" sanāca kopā delegāti no ASV un Krievijas. Foruma temats tika paziņots kā "Krievi rietumos".

Visi konferences dalībnieki vienbalsīgi atzina trīs savstarpējās dienas kārtības punktus: Donbass, Sīrija un līgumi par bruņošanās sacīkšu novēršanu.

Reāls kodolkara drauds

Galvenais līgums par kodolieroču neizplatīšanu beidzas 2019. gadā. Ja tas netiks atkārtoti noslēgt, tad, mazākajā gadījumā, sešas pasaules valstis uzreiz vai arī pakāpeniski bruņosies ar kodola stekiem.

XXIII Международная конференция Балтийского форума Русские на западе
© Sputnik / Sergey Melkonov
XXIII Starptautiskā konference "Baltijas forums" – Krievi rietumos

"Tā ir Turcija, Izraēla, Saūda Arābija, Irāna, Dienvidkoreja un Japāna. Tās visas robežojas ar Krieviju. Stratēģisko līgumu sabrukums ir milzīga problēma, savukārt laika pārrunām nav palicis," paskaidroja akadēmiķis, Krievijas Zinātņu akadēmija Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta direktors Aleksandrs Dinkins.

Akadēmiķim piekrīt viņa kolēģe, Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu vadītāja Nadežda Arbatova.

"Izstāšanās no līguma nepalielinās valsts drošību, kura lauž līgumu. ASV izstāšanās no PRA līguma atsējusi vaļā rokas Ziemeļkorejai. Ņemot vērā, ka mums nav vienošanās ar ASV par kodolmateriālu drošību, varētu prognozēt to noplūdi teroristu rokās," prognozē Arbatova.

Eksperti uzskata, ka līgumi par ieroču neizplatīšanu ir perspektīvākais ASV un Krievijas sadarbības temats. Taču šo līgumu sagatavošana faktiski ir atcelta, un pat augstākā līmeņa tikšanās neiedveš īpašu cerību. Tādēļ ir svarīga Eiropas starpniecība, tostarp, 11.-12. novembra konferencē Parīzē, kuru rīkos Francijas prezidents Emanuels Makrons par godu Pirmā pasaules kara beigu piemiņu.

Tam piekrīt arī "Baltijas foruma" prezidents Jānis Urbanovičs.

"Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam varas ir vairāk, nekā rakstīts dokumentos, savukārt Trampam mazāk, nekā rakstīts. Nav divu lielvalstu situācijas ar diviem lieliem līderiem. Par ko būtu jāvienojas Putinam un Trampam, ja pēdējais nav spējīgs pieņemt nekādu lēmumu ne vien ar Kongresu, bet pat ar savu partiju? Atšķiras šo abu līderu uztvere sabiedrībā. Partneru demonizācija nav palikusi bez pēdām gan ES, gan Latvijā. Pat ar lielo pogu un bumbu nevar neko izdarīt ar to, ka kontinenti kļuvuši karojoši sankcijās," paziņoja Urbanovičs.

Президент Балтийского форума Янис Урбанович
© Sputnik / Sergey Melkonov
"Baltijas foruma" prezidents Jānis Urbanovičs

Pēc viņa sacītā, tas nav atklāta kara jautājums, kur ir divi komandpunkti un ir skaidrs, kurš šaus. Tāpēc no sākuma jāatrod dialoga iespēja starp abu valstu sabiedrībām, un tā, kā pateica "Baltijas foruma" prezidents, ir gara distance.

"Ja esat gatavi iet šo ceļu, tad pievienosies gan Sīrija, gan Ķīna, gan, iespējams, Ukraina," uzskata Urbanovičs.

"Kurš Krieviju nemīl vairāk"

Akadēmiķis Dinkins atzina, ka ASV ir smags partneris. Pēc viņa sacītā, elite un sabiedrība ir tik ļoti sašķeltas, ka daži runā par auksto pilsoņkaru, kurā paranoja pret Krieviju kļūst par ērtu instrumentu gan vienai, gan otrai pusei.

Šīs tēzes taisnīgumu apstiprināja arī diskusija Jūrmalā.

Stratēģiskās un starptautiskās attīstības centra viceprezidents no ASV Daniels Rande palielījās ar to, ka "Vašingtona virzās pie aukstā kara ar Ķīnu", savukārt "Krievijas iejaukšanās Amerikas vēlēšanās radikāli izmainījusi mūsu attiecības ar Krieviju".

Ne mazāk kā piecas reizes atkārtojot mantru par krievu hakeriem, Rande paziņoja, ka "demokrātu partijā notiek sacensības – kurš Krieviju nemīl vairāk".

Vēstnieks, Atlantiskās padomes Starptautiskās drošības centra vecākais zinātnieks Aleksandrs Veršbovs paziņoja, ka "NATO nav citas izvēles, kā vien atgriešanās pie kolektīvā līguma idejas un savu robežu aizsardzības agresīvās Krievijas sejas priekšā". Krievijai ir "jāatzīst sava atbildība par iejaukšanos Ukrainas lietās, kad tā pretojās asociācijas līgumam", un "jāizbeidz kiberuzbrukumi".

Посол, старший научный сотрудник Центра международной безопасности при Атлантическом совете Александр Вершбоу
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vēstnieks Aleksandrs Veršbovs

Veršbovs atkārtoja jau ierasto lozungu par Minskas vienošanos, tostarp, atzīstos, ka "kā nav Minskas vienošanās, tad tas ir realizācijas mehānisms".

It kā viņš palaida gar ausīm Mūsdienu attīstības institūta prezidenta Igora Jirgena liecību par to, ka Minskas vienošanās apriori nav izpildāmas, jo plašākas autonomijas piešķiršana Doņeckai un Luganskai izraisīs suverenitāšu parādi un Ukrainas sabrukumu.

Saruna par nāvi

Diemžēl, runājot par Maskavas politiskajām saistībām, amerikāņi klusē par Kijevas saistībām. Un, saprotot, ka šai teorēmai nav atrisinājuma, līksmi sola "izmantot Donbasu kā tramplīnu Krievijas attiecību uzlabošanai ar Rietumiem".

"Donbass nebūs attiecību izmaiņu atslēga, tieši pretēji. Tikai izmainot attieksmi, iespējams uzsākt sarunas par Donbasa problēmu," iebilda akadēmiķis Dinkins.

"Mēs nedzirdam viens otru, mēs esam nošķirti, mūsu dialogs – tā ir saruna par nāvi. Mēs esam saskarušies ar izaicinājumiem, kuros nespējams rast risinājumu. Realitāte ir tāda, ka pēc aukstā kara, kad mēs ieraudzījām PSRS sabrukumu, mēs pārstājām domāt par kodola konflikta varbūtību un domājām, ka tas ir maz iespējams. Šobrīd mums ir jāizdara tā, lai kodolkarš būtu neiespējams eiroatlantiskajā reģionā. Jānodrošina dialogs mūsu valstu starpā, starp sabiedrībām abās okeāna pusēs. Jāatceras Hipokrāta vārdi "nedari sliktu"," paziņoja bijušais ASV vēstnieks Krievijā, šobrīd Kārnegija fonda padomnieks Džeimss Kolinzs.

Бывший посол США в России Джеймс Коллинз на XXIII Балтийском форуме
© Sputnik / Sergey Melkonov
Bijušais ASV vēstnieks Krievijā Džeimss Kolinzs XXII "Baltijas forumā"

Viens no nedaudziem ASV ekspertiem Krievijas jautājumos – vēsturiska personība, diplomāts Kolinzs norādīja uz jomām, kurās Amerika un Krievija sadarbojas: kosmosa un ziemeļu apgūšana.

"Mūsu valstu biznesa sabiedrības prot būvēt tiltus. Tas ir nozīmīgs aktīvs, kurš mums ir jāattīsta, uzturot abu Atlantijas pasaules daļu integrāciju. Sankciju izmantošana politisko mērķu sasniegšanai ir bīstama ideja. Šie instrumenti ne pārāk labi strādā, un tie var iedragāt privāto sektoru, kurš nes ieguldījumu kooperācijā," konstatēja diplomāts.

Kolinzs centās apgaismot arī tautiešus, kuri pieraduši uzstāties ar spēka pozīciju.

"Es nezinu, ka mani tautieši un mana valdība uzskata par adekvātu attiecības starp ASV un Krieviju. Es jautāju par to un vienmēr saņemu sarakstu no tā, kas ir jāizdara Krievijas valdībai – Ukrainā, Sīrijā, cilvēktiesību ziņā. Neviens nesaka par to, kādai ir jābūt adekvātai attieksmei pret Krieviju, bez savu uzskatu uzspiešanas tai. Esmu pārliecināts, ka amerikāņiem, krieviem, latviešiem ir jādomā par to, nevis par taktiku, kā gūt uzvaru šodien, salīdzinot ar to, kas bija vakar. Mana cerība ir tajā, ka mēs atradīsim Ziemeļatlantijas pasaules integrācijas ceļu, kurš būtu drošs, cilvēku individuālos spēkus attīstošs, cienīsim viens otru, svešas tradīcijas un intereses," uzsvēra Kolinzs.

Taisām biznesu

Diplomātu atbalstīja Latvijas politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers. Viņš speciāli uzstājās angliski, lai viņa vārdi uzrunātu tiešā vaidā amerikāņu delegāciju pietiekami skaidri.

"Mums ir nepieciešams, lai globālās problēmas netraucētu Latvijai attīstīties. Mēs vēlamies, lai Latvija kļūtu par platformu ne tikai "Baltijas forumam", bet arī citiem ASV un Krievijas samitiem. Ceru, ka Amerikas puse palīdzēs Latvijas politiķiem saprast, ka, neskatoties uz sankcijām, mums ir jāuztur labas attiecības ar kaimiņiem. Kādēļ mums nesekot somu piemēram? Viņi ir pilnībā integrēti ES un lieliski sadarbojas ar Krieviju. Savukārt ASV un Krievijas prezidentu samits notika Helsinkos. Somija ir atvērta dialogam," konstatēja Šlesers.

Политик и предпринимматель Айнарс Шлессерс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers

Tāpat viņš paziņoja, ka, diemžēl, esošie politiķi Latvijā nav gatavi pieņemt nopietnus lēmumu un būt par līderiem. Un, ja agrāk lēmumi tika pieņemti Maskavā, tad tagad tos pieņem Briselē vai Vašingtonā.

"Latvija atrodas uz NVS un ES robežas, un mēs visām sankcijām mēs saskaramies ar problēmām. Mēs meklējam jaunus tirgus, taču zaudējam vecos. Pusdzīvi esmu bijis padomju pilsonis, mēs dzīvojām blakus. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Amerikas puse palīdzētu Latvijai izprast situāciju. Sankcijas nav embargo, kaut ko ir iespējams izdarīt. Mums gāžas virsū daudz propagandas, savukārt cilvēki dzīvo jauktās ģimenēs plecu pie pleca. Latvija var kļūt par unikālu iespēju dialoga uzlabošanai. Taisām vairāk biznesa, tas atklāj iespējas. Ar ciešu sadarbību mēs visi būsim uzvarētāji," beigās sacīja uzņēmējs.

Pēc temata

ASV kodola doktrīna apdraud Baltijas valstis
Parādījies video, kā amerikāņu iznīcinātāji F-15 nomet kodolbumbas
Puškovs komentēja Stoltenberga vārdus par jaunām kodolraķetēm Eiropā

Galvenie temati