06:13 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Žurnālists un publicists Artēmijs Troickis, foto no arhīva

Artēmijs Troickis ieteicis Latvijas valdībai apgūt krievu valodu

© Sputnik / Григорий Сысоев
Latvijā
Saņemt īso saiti
49

Valdībai ir jāprot sarunāties ar krievvalodīgajiem kā ar līdzīgiem, lai viņi nejustos "pamesti" Latvijā un Igaunijā. Viņi ir jāiesaista valstī notiekošajos procesos ar praktiskām darbībām, paziņoja Krievijas žurnālists Artēmijs Troickis.

RĪGA, 23. oktobris — Sputnik. Ja Latvijas un Igaunijas valdība runātu ar krievvalodīgajām mazākumtautībām godīgi, kaut mazliet censtos apgūt viņu valodu un neizturētos augstprātīgi, izdotos atrisināt daudzus jautājumus. Šis aspekts ir palaists garām, un tagad ir jāveic nopietns darbs, uzskata krievu žurnālists un publicists Artēmijs Troickis.

Latvija un Igaunija ir pieļāvušas lielu kļūdu, pieļaujot "visai vienaldzīgu un augstprātīgu" attieksmi pret krievvalodīgo mazākumtautību pārstāvjiem, un tagad nāksies veikt nopietnu darbu, lai pārliecinātu viņus par to, ka šeit viņus uzskata par līdztiesīgiem, nevis "otrās šķiras" cilvēkiem, aģentūrai LETA norādīja Artēmijs Troickis, vēsta Mixnews.

"Skaidrs, ka viņi krievus nemīl, ka viņi piecieš krievus. Taču viņiem ir jāsaprot, ka krievi šeit dzīvo un jāizturas pret viņiem kā pret līdztiesīgiem, nevis kā pret kaut kādu minoritāti," – uzsvēra Troickis.

Pēc viņa domām, situācija būtu citāda, ja Latvijas un Igaunijas valdību pārstāvji runātu ar krievvalodīgajiem godīgi un kaut mazliet papūlētos apgūt viņu valodu un sarunāties krieviski. Tad izdotos atrisināt daudzus jautājumus.

Krievu žurnālists uzskata, ka latviešu un igauņu vairākuma attiecības ar krievvalodīgo mazākumtautību lielā mērā cieš tāpēc, ka "krieviem kaut kādas lietas neizskaidro, tāpēc viņiem šķiet, ka tas viss viņus vispār neskar". "Viņi ir atsvešināti, un tas ir ļoti slikti," – paziņoja Troickis.

Žurnālists atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas varasvīriem būtu ļoti grūti uzspiest rietumu vērtības pensijas vecuma cilvēkiem, kuri dzīvojuši PSRS un jūt nostalģiju par tās laikiem. Pēc Troicka domām, viņi būs mazliet izolēti no pašreizējiem procesiem Latvijā. Taču vidēja vecuma cilvēkus un jauniešus ir tajos aktīvi jāiesaista ar praktiskām darbībām.

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku, gandrīz 40% viņu vidū ir krievvalodīgie, un Latvijas valdības programma mazākumtautību integrācijai nedod gandrīz nekādu rezultātu – sabiedrībā valda segregācija. To apstiprina arī Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas pārskats. Dokuments publicēts septembra vidū.

Pašreizējās Latvijā novērojamās politiskās situācijas pārskatā komiteja atzīmēja, ka valdība centieni veidot integrētu sabiedrību saduras ar latviešu neuzticību pret mazākumtautībām, vērojama latviešu vairākuma etniskās izolācijas tendence. EP komiteja norādīja, ka pat Satversmes preambulā iekļauta atšķirība starp "etnisko latviešu nāciju" un "Latvijas tautu".

Komiteja atzīmēja, ka varasiestādes nežēlo spēkus latviešu valodas popularizācijai, padarot aizvien stingrākas prasības par valodas zināšanām darba meklētājiem daudzās profesijās, tostarp arī valsts sektorā. Latviešu valoda ir vienīgā, kurā pieļaujama saziņa ar varasiestādēm, toponīmikā, dokumentos. Palielinās latviešu valodas daļa izglītības procesā, ieviesti "lojalitātes noteikumi" skolotājiem. Tas viss neveicina uzticēšanos un rada nopietnas bažas EP Komitejā.

Komiteja sniegusi Latvijas vadībai vairākus ieteikumus, kuru īstenošana ļautu uzlabot situāciju. To starpā ir sabiedrības integrācija kā divpusējs process; mazākumtautību pārstāvju dalība sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē; ieteikts no jauna pārvērtēt ieviesto valodas prasību nepieciešamību, kas ietekmē mazākumtautību pārstāvju nodarbinātību valsts sektorā, pārliecināties, vai valodas standarti nerada šķēršļus deputātu ievēlēšanai, garantēt mācību iespējas mazākumtautību valodās atbilstoši pieprasījumam.

Pēc temata

Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" – novecojis trends
Krievi ir labāki par latviešiem: kāpēc tas nāk par ļaunu krieviem un par labu - latviešiem
Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu
Krievu skolas gals. Kas saņems triecienu nākamais?
Tagi:
Troickis, krievu valoda

Galvenie temati