16:53 10 Decembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1371
  • RUB75.8850
Oficiante kafejnīcā

Vecā Saeima turpina pieņemt likumus pret krievu valodu

© Flickr / Ignat Gorazd
Latvijā
Saņemt īso saiti
29

Pirmajā sēdē pēc vēlēšanām Latvijas Saeima apstiprināja otrajā lasījumā grozījumus, kuri liedz darba devējiem pieprasīt no darbiniekiem svešvalodu zināšanas, ja vien darba ņēmējs nevar bez tā pildīt savus pienākumus.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Vakar, 11. oktobrī Latvijas Saeima apstiprināja otrajā lasījumā grozījumus, kuri liedz darba devējiem pieprasīt no darbiniekiem svešvalodu zināšanas, ja tās nav nepieciešamas darba pienākumu pildīšanai, liecina informācija parlamenta vietnē.

Darba likuma grozījumi papildināti arī ar normu, kas paredz tiesības darbiniekiem apkalpot tikai latviešu valodā Latvijas valstspiederīgos — pilsoņus, nepilsoņus un uzturēšanās atļauju īpašniekus.

Par grozījumiem balsoja 48 deputāti, pret – 17, nebalsoja – 9. Pret grozījumiem iebilda "Saskaņas" deputāti. Viņiem pievienojās tikai Mārtiņš Šics no Latvijas reģionu apvienības (LRA).

Atgādināsim, ka likumprojektu izstrādājusi Nacionālā apvienība. Politiķi uzsver, ka tā pieņemšanas rezultātā "mazinātos krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistiskā diskriminācija Latvijas darba tirgū un samazinātos latviešu emigrācija, lai meklētu darbu rietumvalstīs". Tas ir viens no partijas priekšvēlēšanu kampaņas punktiem: tās reklāmā bieži redzami jaunieši, kuri neesot varējuši sameklēt darbu Latvijā, jo visi darba devēji prasot krievu valodas zināšanas.

Pret grozījumiem iebilda arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kas to uzskata par tīri politisku iniciatīvu ar vairākiem absurdiem noteikumiem. Apvienībā paskaidroja, ka uzņēmēji bez jebkādiem likuma grozījumiem jau tagad pieprasa saviem darbiniekiem tikai to valodu zināšanas, kas vajadzīgas darbā, jo jebkuras papildu valodas zināšanas ir papildu iemaņa, augstāka kvalifikācija, par ko vairāk jāmaksā.

Pret Darba likuma grozījumiem iebilda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Pēc viņa domām, svešvalodas Latvijā ir jāpārvalda, un tas ir liels trūkums, ka jaunieši vāji apguvuši krievu valodu.

Pieredzējušais restorators iebilda, ka būtu jāpārdomā nevis ierobežojumi, tostarp arī likuma līmenī, nevis sodi, bet gan iespējas nodrošināt konkurētspēju latviešu jauniešiem. Viņš ierosināja piedāvāt bezmaksas krievu valodas kursus — tāpat kā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijai. Jenzis atgādināja, ka krievu valodas zināšanas vairākās nozarēs ir ļoti nozīmīgas — tas ir konkurētspējas un labklājības faktors.

Pēc temata

Uzrunātiem krievu valodā atbildēt tikai latviski: Saeimā atbalstīti grozījumi
Sobčaka: izspiežot krievu valodu, Latvija cērt nost sev labo roku
"Priekš kam krievu valoda vajadzīga?": Latvijas iedzīvotājs sašutis par darba sludinājumu

Galvenie temati