19:48 17 Jūnijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1234
  • RUB72.1432
Iļja Kozirevs

Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
Iļja Kozirevs
229

Jebkuram objektīvam novērotājam nāksies atzīt, ka tautas būvēšanas lietā Latvijas sasniegumi ir neapstrīdami: neatkarības gados valsts noteikti kļuvusi latviskāka.

Latviešu daļa Latvijas iedzīvotāju skaitā palielinājusies līdz 62% (minimālā reģistrētā daļa — 52% — reģistrēta 1989. gadā). Latviešu valoda kļuvusi par vienīgo valsts valodu. Dzimtā krievu valoda 37% iedzīvotāju atzīta par svešvalodu, neatgriezeniski izstumta no valsts un pašvaldību pārvaldes jomas un veiksmīgi tiek izstumta arī no pārējām dzīves jomām. Augstākā izglītība krievu valodā aizliegta pilnībā, skolas izglītības iespējas krievu valodā ir būtiski samazinātas, un pārpalikums, bez šaubām, tiks iznīcināts, tiklīdz radīsies iespēja. Tēze par latvisku Latviju ierakstīta Satversmē. Uzraksti un norādes tikai latviešu valodā.

Vienlaikus tam pašam objektīvajam novērotājam nāksies atzīt neapstrīdamus Latvijas sasniegumus arī citās jomās. Ja runājam tieši — jautājumā par depopulāciju un "delatviskošanos".

Depopulācija ir visiem saprotams jēdziens, tas nozīmē valsts iedzīvotāju skaita samazināšanos. Visi Latvijā dzīvojošie pastāvīgi dzird šo vārdu skanam televizorā, radio un sociālajos tīklos. Par to runā politiķi un ceļ trauksmi demogrāfi. Nav jau arī brīnums — ja ticēt tautas skaitīšanas datiem, Latvija kopš 1989. gada pazaudējusi 27% iedzīvotāju, jeb 720 tūkstošus cilvēku.

Turklāt process turpinās. Saskaņā ar ANO Demogrāfiskās un sociālās statistikas departamenta aprēķiniem, šogad valsts iedzīvotāju skaits samazināsies ar vidējo ātrumu 62 cilvēki dienā, jeb 22 630 cilvēki gadā. Tātad šogad Latvijā pazudīs Jēkabpils (22 128) un Durbes (503) iedzīvotāji pilnā sastāvā.

Savukārt "delatviskošanās" jēdzienu esmu izdomājis es pats, tādēļ es ar sev dotajām tiesībām nosaku tam savu autortiesību aizsardzību. Tas nozīmē etnisko latviešu skaita samazināšanos Latvijā. Ja paskatīsimies uz to pašu tautas skaitīšanas rezultātu vēsturi, kļūs skaidrs: tagad latviešu ir mazāk, nekā bija 1897. gadā. šodien Latvijā dzīvo mazākais latviešu skaits visā novērojumu vēsturē.

Kā tad tā: jo latviskāka kļūst Latvija, jo mazāk Latvijā ir latviešu. Rodas iespaids: jo labāki ir panākumi latviskas Latvijas būvēšanas ceļā, jo mazāka latviešiem ir vēlme vairoties un lielāki motīvi braukt prom. Tāda tendenču sakritība nevar būt nejauša.

Noslēpums ir vienkāršs un absolūti ekonomiski pamatots. Viss ir atkarīgs no lielāka latviskuma sasniegšanai izraudzītās metodes. To ir tikai divas.

Pirmo nosauksim par "paralēlo latviskumu". Latvijas teritorijā parelēli dzīvo divas (vai vairāk) līdztiesīgas valodas telpas ar vienādām izmantošanas un attīstības iespējām — tā, kā tas bija padomju laikos un pirmajos pēcpadomju gados. Šajā gadījumā lielāks latviskums tiek panākts ar tās izpausmes iespēju palielināšanu: vairāk latviešu skolu un universitāšu, vairāk latviešu filmu, izrāžu, grāmatu un televīzijas raidījumu. Tas ir dārgs veids, jo tam visam ir nepieciešama nauda — taču padomju laikos tā nebija problēma.

Otro veidu nosauksim "ekskluzīvais latviskums". Latvijā viss ir tikai un vienīgi latviešu valodā. Viss nelatviskais tiek asi ierobežots, un pēc iespējas arī izstumts — tā, kā tas notiek tagad un tuvākajā nākotnē. Šajā gadījumā lielāks latviskums tiek sasniegts ar kaut kā cita pastāvēšanas neiespējamību. Tas ir samērā lēts veids, jo tā īstenošanai nekas jauns nav jābūvē, vienīgi jāiznīcina esošais.

Tagad sāksim skaitīt no otras puses. Pirmajā gadījumā Latvijā ērti var dzīvot daudz dažādu tautību cilvēku. Katram no viņiem ir jāuztur sevi, un visiem kopā jāuztur Latvija. Tātad visi Latvijas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi ar tās ceļiem, kanalizāciju, ierēdņiem un slimnīcām tiek sadalīti uz 2 666 567 cilvēkiem — tāds ir maksimālais iedzīvotāju skaits visā Latvijas vēsturē, kas reģistrēts 1988. gadā.

Otrais gadījums paredz visa nelatviskā izslēgšanu, tātad, tiek izslēgti arī paši nelatvieši. Tādēļ viņi aktīvi brauc prom. Kopš 1988. gada tautas skaitīšanas nelatviešu skaits samazinājies par 42% — no 1,28 miljoniem līdz 740 tūkstošiem cilvēku. Latviskums uzvar? Jā, uzvar. Tikai iedzīvotāju skaita samazināšanās automātiski nozīmē, ka izdevumus valsts uzturēšanai jāsadala ar mazāku cilvēku skaitu. Ja iedzīvotāju skaits samazinājies par 27%, tad nodokļu slogam uz katru palikušo iedzīvotāju teorētiski jāpalielinās par tiem pašiem 27%.

Taču tas ir tikai teorētiski. Lieta tāda, ka nodokļus jau nemaksā visi, bet gan tie, kas pelna naudu, jeb darbspējas vecuma cilvēki. Taču šie cilvēki ir pirmie aizbraukušo rindās, tātad viņi pārstāj maksāt nodokļus šeit un sāk maksāt tos tur. Un tas atkal nozīmē, ka palikušajiem jāmaksā vēl vairāk.

Nav nekā pārsteidzoša, ka mājāspalicējiem tas nepatīk, tādēļ arī viņi cenšas aizbraukt, un tas atkal nozīmē, ka palikušajiem jāmaksā vēl vairāk. Taču viņiem tas, protams, nepatīk, tādēļ viņi cenšas aizbraukt, un tāpēc palikušajiem jāmaksā vēl vairāk…

Tā šis apburtais loks griežas un griežas, aiznesot no Latvijas pilsētu aiz pilsētas, latvieti aiz latvieša.

Beigās mūsu priekšā paveras ļoti dīvaina aina. Latvieši baidījās, ka dzīve blakus lielam skaitam krievu agri vai vēlu novedīs viņu valodu un kultūru pie bojāejas — vismaz tā viņi mums saka. Tādēļ viņi visiem spēkiem cenšas tikt no mums vaļā.

Tikai šie centieni noved pie tā, ka aizbraukt nākas pašiem latviešiem. Viņiem nākas braukt uz valstīm, kur nekad nebūs latviešu skolu un teātru. Uz valstīm, kur savas valodas un kultūras — tā, ko viņi dēvē par latvisko, — saglabāšanai nav nekādu iespēju. Cīņa par latviskumu noved pie "delatviskošanas".

Amizantākā šī jēdziena ilustrācija ir augošais Latvijas jaundzimušo pilsoņu skaits, kuri nākuši pasaulē ārpus Latvijas robežām. Skaidrs, ka par latviešiem šie jaundzimušie Latvijas pilsoņi vairs nekad nekļūs, lai kāda būtu viņu vecāku tautība.

Dažs labs varbūt apvaicāsies: priekš kam es rakstu par to saviem krievu lasītājiem, turklāt šeit, Sputnik? Nu, bēg tie latvieši no Latvijas, nu, pazūd tas latviešu etnoss — lai jau tā būtu. Pelnījuši, godīgi sakot, par visām tām nelietībām, kas aprakstītas raksta sākumā.

Taču es to nerakstu jums, mani dārgie krievu lasītāji. Es to rakstu viņiem, latviešiem. Tieši tāpēc, ka Sputnik šo rakstu publicē arī latviešu valodā.

Tā jau gadījies, ka latviešu vidū neviens nav spējis ar sava prāta spējām nonākt pie tik vienkāršiem secinājumiem. Vismaz nekur publiski neviens latvietis par tik bažīgām domām citiem latviešiem nestāsta. Tādēļ to darīšu es.

Iespējams, latvieši izlasīs, un pār viņiem nāks apskaidrība. Nožēlos un izspiedīs kādu asaru. Nobalsos par Latvijas Krievu savienību. Tad mēs visi ķersimies klāt pie Latvijas glābšanas.

Kopā mēs atcelsim pašu jēdzienu "valsts valoda" un visnotaļ dzēsīsim. Kopā mēs nodrošināsim pilnvērtīgu krievu izglītību no bērnudārza līdz universitātei un iekļausim obligāto krievu valodas apmācību latviešu skolās. Kopā mēs liksim ierēdņiem sarunāties ar nodokļu maksātājiem un investoriem viņu valodā. Kopā mēs dosim pilsonību nepilsoņiem, lai kā viņi nepretotos.

Kopā mēs atcelsim visus šķēršļus brīvai tirdzniecībai, atcelsim visas sankcijas, piesaistīsim Latvijā investorus ar viņu naudu, nodrošināsim nodarbinātības un ienākumu izaugsmi, atgriezīsim aizbraukušos un piesaistīsim strādājošos no citām valstīm, un izdarīsim vēl daudz ko citu, lai piepildītu Latviju ar cilvēkiem, naudu un uzņēmējdarbības aktivitāti.

Nu, bet ja tas neizdosies, lai nu tā būtu. Tad lai latvieši izzūd. Tiešām, nav žēl.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

Pēc temata

Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud

Galvenie temati