02:16 16 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1174
  • RUB69.9930
Reanimācija. Foto no arhīva

Čakša paskaidroja, ar ko beigsies sociālo iemaksu nemaksāšana

© CC0 / pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
110

Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Anda Čakša salīdzināja, cik par, piemēram, nieru slimību ārstēšanu samaksās cilvēks, kurš samaksājis iemaksas, un tas, kurš palicis neapdrošināts.

RĪGA, 29. augusts – Sputnik. Latvijas veselības ministre Anda Čakša paskaidroja, kādēļ tiem, kas neiekļūst automātiski apdrošināto personu sarakstā, labāk samaksāt pašiem. Tāpat ministre atzina, ka jaunā veselības apdrošināšanas sistēma ir izdevīgāka tiem, kas saņem algas "aploksnēs", nekā mikrouzņēmumu darbiniekiem, raksta avīze Dienas Bizness.

No šī gada 1. septembra Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav darba līgumu ar darba devējiem, nāksies veikt brīvprātīgas iemaksas valsts budžetā (51,6 eiro, savukārt no nākamā gada 1. janvāra – vēl 154,8 eiro, savukārt 2020. gadā – 258 eiro gadā). Pretējā gadījumā viņiem paliks pieejams tikai tā saucamais minimālais medicīnas pakalpojumu grozs, kurā ietilpst neatliekamā palīdzība, palīdzība dzemdībās, ģimenes ārsta pakalpojumi (taču bez nosūtījumu izrakstīšanas uz izmeklēšanām un analīzēm), zāles un medicīniskais aprīkojums, ko kompensē valsts budžets, sabiedrībai bīstamo slimību ārstēšanas pakalpojumi (psihiskās slimības un tuberkuloze) un medikamenti to ārstēšanai.

Pēc Čakšas sacītā, personu skaits, kuri palikuši bez valsts veselības apdrošināšanas, var izrādīties 10 reizes mazāks, nekā tika aprēķināts iepriekš, – tikai 30 tūkstoši cilvēku. Kopējos ienākumus budžetā no viņu nodevām viņa paredzēja 7 miljonu eiro apmērā.

Pēc Čakšas sacītā, nav grūti aprēķināt, ka neapdrošinātajiem darbiniekiem izdevīgāk veikt iemaksas, nekā ārstēties pēc komerccenām. Ministre izskatīja situāciju uz mikrouzņēmuma darbinieka piemēra, kurš saslimis.

"Ja cilvēks nav apdrošināts, viņš saņems pilnu ģimenes ārsta pakalpojumu, taču, ja viņam ir, piemēram, smaga nieru saslimšana un nepieciešama ārsta speciālista – nefrologa konsultāciju, viņam būs jāmaksā pilna maksa, piemēram, 40 eiro par konsultāciju, nevis pacienta līdzmaksājums 4,27 eiro kā apdrošinātajiem," — paskaidroja Čakša.

Turklāt viņa piebilda, ka neapdrošinātajam slimniekam nāksies pašam apmaksāt ārstēšanos stacionārā, ja tā būs nepieciešama, kā arī visas zāles.

Apdrošināta darbinieka gadījumā nefrologs izrakstīs valsts kompensējamās zāles.

Tādējādi apdrošināta un nodevas nesamaksājušā strādnieka ārstēšanās izdevumu starpība varētu sastādīt simtiem eiro, uzsvēra ministre.

Aiziet no mikrouzņēmumiem?

Ministre apstiprināja, ka darbinieki, kuri daļēji saņem algu aploksnē, atrodas izdevīgākā stāvoklī, nekā mikrouzņēmumu darbinieki. Piemēram, darbinieks saņem oficiāli minimālo algu 430 eiro apmērā, savukārt visu pārējo "aploksnē". Tas nozīmē, ka viņš saņems pilnu medicīnisko pakalpojumu grozu atšķirībā no mikrouzņēmuma darbinieka, kuram visas iemaksas jāveic pašam.

Komentējot šo situāciju, Čakša aicināja darbiniekus padomāt, vai viņiem nederēs kaut kāda cita saimnieciskās darbības forma, kas iekļautu obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas.

Priekš kam domāta apdrošināšana, ka pie ārsta nevar nokļūt mēnešiem ilgi?

Jautājums par savlaicīgu medicīnisko pakalpojumu pieejamību ir viens no aktuālākajiem Latvijas veselības aprūpē – pie daudziem speciālistiem iespējams nokļūt tikai pēc dažu nedēļu vai pat mēnešu gaidīšanas. Līdz ar to rodas jautājums par to, kādēļ pacientam maksāt nodevas par sevi, ja ar šo apdrošināšanu viņš vienalga gaidīs rindā, tāpat var pieņemt, ka viņš, visticamāk, samaksās 40 eiro par maksas pieņemšanu.

Uz to Čakša atbildēja, ka līdz ar veselības aprūpes finansējuma palielināšanu rindu problēma pazudīs. Ministre paskaidroja, ka divas trešdaļas valsts līdzekļu, kuri tiek tērēti medicīnai, aiziet bāziskajam pakalpojumu grozam, kurš tiek garantēts visiem iedzīvotājiem – neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav apdrošināti. Tā ir neatliekamā palīdzība, slimnīcas un pirmā medicīniskā palīdzība.

"Otrai daļai – speciālistu pieņemšanai, izmeklēšanām, analīzēm – naudas pietrūkst, tādēļ cilvēkiem pašlaik nākas maksāt par pakalpojumu pēc komerccenām,"- pateica Čakša.

Līdz ar darbinieku iemaksu līdzekļu nonākšanu budžetā, ko viņu vietā iemaksā uzņēmumi vai viņi paši, situācija uzlabojās, noslēguma pateica ministre.

Pēc temata

Jau pusgadu slimnieki nevar saņemt zāles pret retām slimībām
Čakša: bez medicīniskās apdrošināšanas Latvijā paliks tikai 30 tūkstoši cilvēku
Veselības ministrija paplašinās kompensējamo zāļu saņēmēju sarakstu
Premjerministrs: pēc diviem gadiem ieviesīsim obligāto medicīnisko apdrošināšanu
Līga Kozlovska: e-veselība neļauj izrakstīt lētās zāles
Vienreizējās lietošanas medicīniskos instrumentus varētu atļaut izmantot atkārtoti
Latvijā slēdz operāciju zāles mediķu trūkuma dēļ

Galvenie temati