22:50 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Bēgļi

Latvijai atgriezuši desmit aizbraukušos bēgļus

© Foto: freeimages
Latvijā
Saņemt īso saiti
Bēgļi Latvijā (42)
64

Kā skaidro Maira Roze, parasti citas Eiropas Savienības valstis atsūta atpakaļ bēgļus, kuriem beidzas dokumentu derīguma termiņš.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvija apturējusi bēgļu uzņemšanas programmu, jo valstīs, no kurām viņi aizbēguši, vair nav potenciālo patvēruma meklētāju, palikuši tikai nelegālie imigranti, kurus nepārsūta uz citām valstīm, pastāstīja Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" ēterā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Viņa paziņoja, ka kopš gada sākuma Latvijā patvērumu meklējuši 111 cilvēki, no tiem tikai septiņu pieņēma no Itālijas bēgļu izmitināšanas projekta ietvaros. PMLP nav datu, cik uzņemto bēgļu brauc prom uz citām valstīm, jo pēc statusa piešķiršanas viņi nonāk citu iestāžu uzraudzībā.

Migranti no Tuvajiem Austrumiem. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Строителев

"Taču vakar es vaicāju Sarkanā Krusta darbiniekiem, kuri strādā ar tiem, kas palikuši Latvijā. Viņi pateica, ka 24 cilvēki, ar kuriem viņi nodarbojās, kam palīdz, atrodas Latvijā," piebilda Roze.

PMLP pārstāve pastāstīja, kurp parasti dodas prom bēgļi.

"Protams, turp, kur ekonomika labāka, kur ir vairāk palīdzības. Piemēram, Vācija, no kurienes mums jau arī sūta atpakaļ tos, kas tur atrodas bez dokumentiem. Piemēram, pēc gada beidzas uzturēšanās atļauja, un viņiem jāatgriežas pie mums, ja viņi ir kaut kur aizbraukuši, lai to atjaunotu. Taču ne visi atbrauc savlaicīgi, un tad var gadīties, ka valsts, kurā viņi atrodas, jau sūta viņus atpakaļ, lai viņi nokārto visus dokumentus… Tie pagaidām, teiksim, ir desmit (bēgļi — red.) šobrīd. Nesen četri atbrauca — viena ģimene, lai atjaunotu dokumentus," atzīmēja Roze.

Patvēruma meklētāju pārvietošanas programmas ietvaros Latvija uzņēmusi 380 cilvēkus no 531 patvēruma meklētāja, ko paredzēja ES kvota, taču lielākā daļa no viņiem — 313 cilvēki — pārcēlušies uz dzīvi Zviedrijā un Vācijā.

Bēgļu uzņemšanas programmas realizācijai kopumā iztērēti 10,5 miljoni eiro, no kuriem 7,1 miljonu sastāda valsts budžeta finansējums, savukārt 3,3 miljonus ES fondu finansējums. Izdevumi no ES fondiem tiek kompensēti tikai tad, kad uz Latviju persona tika pārvietota no ES vai Turcijas. Ja ārzemnieks iekļūst Latvijā patstāvīgi, piemēram, nelegāli šķērsojot austrumu robežu, viņa uzturēšanu nākas apmaksāt no valsts budžeta.

Bēgļi
© REUTERS / Fabrizio Bensch

Septembra beigās formāli beidzās 160 tūkstošu nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas izmitināšanas starp ES valstīm pirmās programmas termiņš pēc kvotu principa. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt tikai 29 tūkstošus migrantu, tas ir mazāk nekā 20% no kopējā bēgļu skaita, ko paredzēts pārvietot.

Eiropas Komisija piedāvāja jaunu sadalīšanas shēmu Eiropas Savienības valstīs ne mazāk kā 50 tūkstošiem bēgļu no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas divu gadu laikā. Pārvietošanas spēku atbalstam Eiropas Komisija piešķirs 500 miljonus eiro. Taču virkne ES valstu, tostarp, Latvija, neatbalstīja šo piedāvājumu. Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt papildus bēgļu skaitu.

Kaimiņu Igaunijā situācija ar bēgļiem atšķiras no Latvijas: valstī palikuši 118 cilvēki no 206 atbraukušajiem.    

Temats:
Bēgļi Latvijā (42)

Pēc temata

Eiropa nav gatava jaunam imigrantu vilnim no Āzijas un Āfrikas
Ungārijas premjerministrs nosaucis bēgļus par "musulmaņu iebrucējiem"
Berlingske: eksperts bēgļu jautājumos iesaka Eiropai slēgt robežas

Galvenie temati