RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atteikusi pilsonības piešķiršanā pazīstamam politiķim un futbola ierēdnim no Brazīlijas Valteram Feldmanam, raksta Latvijas Avīze.
Valters Feldmans ilgu laiku ieņēma augstus amatus politikā (12 gadus vadījis valsts parlamentu), savukārt šobrīd jau trešo gadu ir Brazīlijas Futbola konfederācijas (CBR) ģenerālsekretārs. Taču nesen viņš viesojies Rīgā, no kurienes 1926. gadā viņa māte, viņas māsa un viņu vecāki emigrēja uz Sanpaulu Brazīlijā.
Tagad Feldmans un viņa brālēni nolēma iegūt Latvijas pilsonību, taču PMLP neapmierināja viņu lūgumu.
"Mani vecvecāki pirmskara laikā bija sabiedrībā pazīstami cilvēki, jo vectēvs bija rabīns Līvānos. Gan mana māte, gan viņas vecāki un māsa bija Latvijas pilsoņi, un man šķita, ka nebūs nekādu grūtību gan man, gan abiem brālēniem kļūt par Latvijas pilsoņiem. Nepieciešamos dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei Rīgā nosūtījām pirms vairākiem gadiem, taču saņēmām atteikumu, jo anketā, kas bija jāaizpilda, norādījām, ka esam ebreji, nevis latvieši. Taču mans brālēns, kurš uzņēmās šo jautājumu risināt, nav nolaidis rokas un mēģinās vēlreiz," — stāsta Valters Feldmans.
Uz jautājumu, kādēļ viņš tomēr nolēmis iegūt Latvijas pilsonību, Volters atbildēja, ka CBR ģenerālsekretāra amats paredz vizītes uz ES valstīm, un Latvijas pase varētu ievērojami vienkāršot viņa pārvietošanos.
"Brazīlijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un zinu, ka nav nekādu problēmu saņemt pilsonību tajā valstī, kur cilvēks dzimis vai no kurienes iebraukuši viņa vistuvākie radinieki. Šie cilvēki man stāstījuši, ka Portugālē, Itālijā, Francijā un Vācijā pilsonības iegūšanas process ritējis bez sarežģījumiem," — pateica Feldmans.
Latvijas Republikas Goda konsule Sanpaulu štatā Daina Gūtmanis komentēja notikušo situāciju šādi: "Ne jau tikai Feldmana kungs vien, bet arī citi cilvēki Brazīlijā, kuri nekad nav piedalījušies latviešu sabiedrībā, ir atklājuši, ka viņi var kļūt par dubultpilsoņiem, saņemot Latvijas pilsonību, jo kāds tuvinieks kādreiz bijis pilsonis. Bet viņiem jau neko vairāk nevajag kā vien Latvijas pasi ceļošanai bez vīzas pa Eiropas valstīm.
Un tad pēkšņi uzplaukst liela mīlestība pret Latviju.
Tās personas, kuras ir saglabājušas saites ar Latviju, bez problēmām saņēmušas Latvijas pilsoņa pasi. Bet Feldmanu ģimene, ne bērni, ne vecāki, nekad nav izrādījuši vēlēšanos pabūt kopā ar latviskas izcelsmes cilvēkiem, piedaloties dažādos sarīkojumos."
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Samanta Krieva paskaidroja pilsonības saņemšanas principus saskaņā ar Pilsonības likuma 8.1 pantu "Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība".
Ja cilvēks vēlas iegūt LR pilsonību kā Latvijas trimdnieku pēctecis, tad pēdējiem ir jāatbilst sekojošiem nosacījumiem:
- personai jābūt Latvijas pilsonim 1940. gada 17. jūnijā;
- personai bija jāpamet Latvija glābjoties no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma, vai tikt deportētai laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam.
Šajā gadījumā, ja cilvēks pametis Latviju 1926. gadā (Valtera māte un māsa ar vecākiem aizbrauca tieši tad), tad viņš neatbilst "Likuma par LR pilsonību" 8.1. panta nosacījumiem, un līdz ar to, bērniem nav tiesību uz pilsonības iegūšanu. Izņemot šo, iegūt Latvijas pilsonību var arī citos veidos. Piemēram, ar Saeimas lēmumu par īpašiem nopelniem valsts interesēs. Tieši šādā veidā Latvijas pasi saņēma Ukrainas piecciņas sportisti Ruslans Nakoņečnijs un Aleksandrs Pinčuks, kuri tagad pārstāv Latviju starptautiskajā arēnā un gatavojas uzstāties zem tās karoga Olimpiskajās spēlēs.
