RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Latvijas Baptistu kopienu savienības bīskaps Pēteris Sproģis pastāstīja par to, kā latviešu sabiedrība reaģēja uz viņa lēmumu balotēties Saeimā no "Saskaņas" partijas.
Pagājušajā nedēļā "Saskaņas" partijas dome apstiprināja savus kandidātus Latvijas premjerministra un prezidenta amatam gaidāmajās vēlēšanās. Un ja bijušā izglītības un ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska izvirzīšana bija sagaidāma, tad Sproģa apstiprināšana Latvijas prezidenta amata kandidāta kārtā daudziem kļuva par pārsteigumu.
Patīkams pārsteigums nebija visiem: par Sproģa rīcību bija sašutuši gan "Vienotības", gan Nacionālās apvienības pārstāvji, savukārt Egīls Līcītis rakstā avīzē Latvijas Avīze apsūdzēja viņu teju ne kalpošanai sātanam. Sproģa lēmums aiziet politikā izraisīja negatīvu rezonansi arī baptistu kopienā, kura aicina turpmāk neasociēt viņu ar baptistu draudzi.
Kā atklāti savā Facebook lapā stāsta Sproģis, viņa dzīvē bijušas visādas lietas, tostarp, arī ļoti smagi brīži, taču tādas lietas, kādas notiek šobrīd, viņam vēl nav nācies piedzīvot.
"Mani sit tā, kā vēl nekad. Esmu kļuvis par nodevēju. Līdz šim gan es pats, gan apkārtējie cilvēki uzskatīja, ka esmu labs cilvēks, uzticams draugs, harizmātisks mācītājs, mīlošs vīrs, gādīgs tēvs un dēls, kā arī patriotisks šīs valsts pilsonis… Un tad mani uzaicināja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Kļūt par Valsts prezidenta amata kandidātu," raksta Sproģis, uzsverot, ka, pēc daudzu cilvēku viedokļa, viņš vienā acu mirklī pārvērties nodevējā.
Pēc Sproģa sacītā, viņš atsaucies uz partijas piedāvājumu, kura jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas saņem balsu vairākumu, taču neiekļūst koalīcijā tikai tāpēc, ka viņa ir "krievu partija".
"Vērojot valdošās koalīcijas darbību pēdējo gadu laikā, jāatzīst, ka tajā ieguldīts arī daudzu godprātīgu politiķu un ierēdņu rūpīgs un smags darbs, — viņu pienesumu mūsu valsts labā nevēlos noniecināt. Taču kopīgās varas politikas rezultātā mūsu valsts ir nožēlojamā finansiālajā, politiskajā un arī morālajā stāvoklī. Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, — tikai "nedraudzējieties ar krieviem"!" raksta Sproģis.
Taču, kā viņš uzskata, ar krieviem tiek saprasti gan krievi, gan lietuvieši, gan baltkrievi, gan ukraiņi, gan poļi, gan ebreji — visi tie, kas komunikācijai izvēlējušies krievu valodu. Un tas, neskatoties uz to, ka šajā "krievu partijā" strādā arī latvieši — gudri, domājoši, motivēti padarīt Latviju labāku, kuri vēlas uzlabot tautas labklājību.
Pēc Pētera Sproģa sacītā, kolīdz ziņa par viņa izvirzīšanu prezidenta amata kandidātos izskanēja publiski, viņš vienā acu mirklī kļuva par ienaidnieku, un visa viņa pasaule sabruka.
"Bet es vienmēr esmu atzinis un turpinu atzīt Latvijas okupāciju. Es palieku pie tā, ka tikai latviešu valodai ir jābūt Latvijas valsts valodai. Un par to zina ne tikai "Saskaņa". Pasaulē pastāv dažādi uzskati un politiskās pārliecības, dažādas nostājas vienā vai otrā jautājumā, tomēr tas netraucē cilvēkiem strādāt kopā. Tieši atšķirīga pasaules uztvere paver jaunu perspektīvu dialogam, kurš ir iesācies un, es ticu, nesīs labus rezultātus," uzrakstīja Sproģis.
Taču, pat ja viņu dēvēs par nodevēju, viņš neatkāpsies no idejas balotēties prezidenta amatam.
"Viss jaunais vienmēr ir nelaikā. Vienmēr nepietiek pieredzes, atbalsta vai vēl kaut kā. Bet šis ir mans ceļš. Es to sajūtu un turpināšu iet pa šo ceļu. Varat saukt mani, kā gribat, — ES PIEDALOS! Es iešu tik ilgi, cik spēšu un cik man pietiks spēka. Man ir sapnis par Latviju, kurā mēs visi, neatkarīgi no tautības, jūtamies piederīgi, neapdraudēti, neapsūdzēti un neatstumti. Man ir sapnis par Latviju, kurai visi no sirds dodam labāko, ko spējam," uzrakstīja Baptistu garīdznieks.
