17:15 15 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1305
  • RUB75.2446
Tālrunis

Vakanču "copy-paste" mums nav vajadzīgs: latvieši kritizē reemigrācijas plānu

© Foto : Public domain
Latvijā
Saņemt īso saiti
46

Daļai Lielbritānijā dzīvojošo latviešu izveidojusies ne īpaši veiksmīga sadarbība ar reemigrācijas programmas koordinatoriem, savu atgriešanos viņi organizē paši.

RĪGA, 13. jūnijs — Sputnik. Lielbritānijā dzīvojošie latvieši, kuri vēlētos atgriezties dzimtenē, saskarušies ar neveiksmīgu komunikācijas pieredzi ar reemigrācijas programmas koordinatoriem. Reālu palīdzību viņiem nesniedza, iztiekot vien ar sludinājumu saitiem par nekustamo īpašumu un darbu, vēsta Latvijas Avīze ar atsauci uz LNT.

Latviete vārdā Antra Paeglīte, kura plāno atgriezties uz dzimteni jau šomēnes, pastāstīja, ka lolojusi lielas cerības uz jauno reemigrācijas programmu. Taču koordinatore nebija spējīga atrast viņai pat dzīvokli dzimtajās Cēsīs.

"Es vērsos pie Vidzemes koordinatores un prasīju, vai man nevar palīdzēt ar mājvietu. Piecus ar pusi gadus esmu prom no Latvijas, un man nav, kur atpakaļ braukt. Viņa man piedāvāja [mājvietu] Ģikšos, kur sabiedriskais transports varbūt vienu reizi dienā [brauc] uz Cēsīm. Tur nebūtu reāli. To es arī paskaidroju, ka mani tādi Ģikši neinteresē. Kā es izbraukāšu uz darbu? Tāds nedaudz atgrūdiens man bija. Varbūt tomēr nav jēga prasīt, varbūt vieglāk ir pašas spēkiem visu sameklēt," stāsta Antra.

Parunājot ar citiem tautiešiem Anglijā, kuri plāno atgriezties, sieviete noskaidrojusi, ka arī viņiem bijusi neveiksmīga komunikācijas  pieredze ar reemigrācijas koordinatoriem Latvijā.

"Viņi nosūta ar „copy-paste" vienkārši tekstu vai arī no „ss.com" darba sludinājumus, dzīvokļu īres sludinājumus, bet tā jau gluži nav palīdzība, ko mēs sagaidām. […] Mēs taču katrs to varam izdarīt, jo mums ir pieejams internets. Es nezinu, vai tai visai padarīšanai ir jēga," secina Antra.

Latvijā šogad uzsākts pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tkāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministrija (VARAM).

Pirmās pārrunas ar aizbraukušajiem latviešiem parādīja, ka visbiežāk cilvēkus atbaida no atgriešanās Latvijā grūtības ar cienīga darba meklējumiem, dzīvesvietas jautājums un bērnu izglītības jautājums. Savukārt dažiem par asu kļūst arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau ir aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angļu valodā.     

Pēc temata

"Latvieši bēg no latviešiem": sociālie tīkli spriež, kādēļ Latvija kļūst tukšāka
Eurostat: 13% Latvijas iedzīvotāju strādā ārzemēs
Mediji: kopš 1990. gada Latvija zaudējusi tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā
Latviju ik gadus pamet 20 tūkstoši cilvēku

Galvenie temati