RĪGA, 15. maijs, — Sputnik. Partijas "Latvijas Krievu savienība" priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka iesniegusi Drošības policijā (DP) iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu sakarā ar Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka izteikumiem, kā arī diskusiju, kas 6. maijā noritēja kanālā RĪGA TV24. Par to Ždanoka informēja savā lapā Facebook.
"Kas pie mums kurina starpetnisko naidu? Tā ir otrā amatpersona par tieslietām atbildīgo ierēdņu hierarhijā! Šodien iesniedzu Drošības policijā iesniegumu ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu sakarā ar Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka izteikumiem, kā arī diskusiju 6. maijā kanālā RĪGA TV24 ar atbalstu ierosinājumam demontēt pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā. Viens no šim darbonim raksturīgajiem izteikumiem skan sekojoši: "Latvijas krievi neciena latviešus tieši mūsu gļēvuma dēļ. Tikai tad, kad runāsim ar viņiem spēka valodā, viņi sāks mūs cienīt. Tas ir svarīgākais priekšnoteikums saliedētībai," — norādīja Ždanoka.
Iesalniekam "raksturīgais izteikums", ko pieminējusi Ždanoka, iepriekš publicēts parlamentārā sekretāra lapā sociālajā tīklā Twitter.
Ja kādam šeit, Latvijā, nepatīk un visu gribas krieviski, tad droši var doties atpakaļ uz Tēvzemi!#1maijs #ŽdanokasGājiens pic.twitter.com/jyLu0Fm43r
— Jānis Iesalnieks🇱🇻 (@JanisIesalnieks) 1 мая 2018 г.
Iepriekš par Iesalnieka vārdiem sūdzējās "Apvienības pret nacismu" līderis Jānis Kuzins. Tiesa, viņš sūdzējās nevis DP, bet gan Latvijas premjerministram Mārim Kučinskim un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam.
Runa bija par publikāciju, kurā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks ieteica visiem ar Latvijas valodas politiku neapmierinātajiem "droši doties atpakaļ uz Tēvzemi".
Taču kaut kāda iemesla dēļ uz Kuzina sūdzību vispirms atsaucās nevis Latvijas politiķi, bet gan Facebook – sociālais tīkls vienkārši nobloķēja aktīvista kontu.
Savukārt pieminekli Atbrīvotājiem nesen ierosināja nojaukt latviešu arhitekte Ilze Miķelsone. Pie tam viņa izklāstīja ideju uzbūvēt žogu ap Uzvaras parku un pārvērst par Okupācijas muzeja filiāli. Uzvaras dienas svētku arhitekte nodēvēja par "valsts problēmu", bet pieminekli Atbrīvotājiem – par "problēmas ārējo izpausmi".
Uz šiem izteikumiem Latvijas Antifašistu komitejas līdzpriekšsēdētājs, Starptautiskās kustības "Pasaule bez nacisma" prezidija loceklis, reģionālās nodaļas "Latvija bez nacisma" vadītājs Josifs Korens intervijā Sputnik Latvija atbildēja, ka vairāku iemeslu dēļ Uzvaras dienai Latvijā vajadzētu būt daudz lielākiem svētkiem, pat lielākiem nekā Krievijā.
