RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Lai segtu milzīgos parādus, Latvijas iedzīvotāji ir gatavi nonākt parādu jūgā, vēsta raidījums Ziņu TOP 10 kanālā LNT.
"Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī," — teikts vienā no sludinājumiem.
Līdzīgu sludinājumu autori arī neslēpj, ka viņiem jau ir neizmaksāti parādi, vai to, ka viņi iekļauti melnajā sarakstā – tas nozīmē, ka viņiem ir aizliegts ņemt kredītus licencētās iestādēs. Parādā viņi prasa no dažiem simtiem eiro līdz simtiem tūkstošiem eiro.
VID skaidro, ka šāda veida "izlīdzēšana" ir nelegāla.
"Šāda naudas aizdošana ir nelegāla darbība. Fiziska persona nedrīkst nodarboties ar kreditēšanu kā biznesa veidu," — sāka VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine.
Tāpēc tie, kas cenšas tādējādi atrisināt savas finanšu problēmas, var izrādīties par negodprātīgu kreditoru upuriem.
"Tur var būt netaisnīgi līguma noteikumi, augsti līgumsodi, nerunājot vēl par veidu, kā kredīta devējs grasās cīnīties tad, ja kredīta ņēmējs nespēs atmaksāt kredītu," — pārliecināta Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Dertmane.
Taču daudziem šī bīstamā izeja no situācijas ir vienīgā. Latvijas Kredītņēmēju asociācija paziņo, ka Latvijas iedzīvotāju parādi ir vienkārši milzīgi.
"Tie ir kā enkurs, kas neļauj mums attīstīties— stāsta asociācijas pārstāvis Aivars Rudi. — Ja vērtē tikai civillietas, kas nonākušas tiesā, tad aktīvi 420 000 izpildrakstu par kopējo summu 5,5 miljardi eiro! Pievienosim tos, kas tiesās vēl nav nonākuši— 600 miljoni ir ātro kredītu un gandrīz 19 miljardi banku sektora, no kura tuvu pie 20% ir kavētie maksājumi."
Un ja skatīsimies uz statistiku – 75% Latvijas iedzīvotāju strādā ar oficiālo bruto algu līdz 1 000 eiro. Lielākā daļa parādnieku iedzīta tā dēvētajā "pelēkajā zonā".
"Tas nozīmē, ka šis cilvēks agrāk vai vēlāk meklēs iespējas nopelnīt savādākā veidā. Pēdējā laikā mēs bieži saskaramies sevišķi ar tālbraucējiem šoferiem, kuri savu legālo darbību reģistrē Igaunijā. Kāpēc? Jo mūsu tiesu izpildītāji tur netiek klāt," — pauž Rudi.
