23:47 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
M1 Abrams

Latvija nevar uzņemt vairāk NATO karavīru

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
84

Esošā infrastruktūra neļaus Latvijai pieņemt papildus NATO militāros spēkus.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pēc tam, kad NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs paziņoja, ka NATO negrasās pastiprināt militāro klātbūtni Baltijā, Latvijas Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka neredz nepieciešamību izvietot papildus spēkus, vēsta rus.tvnet.lv.

NATO ģenerālais sekretārs Jens Stoltenbergs 19. aprīlī uzsvēra, ka alianse neplāno šobrīd pastiprināt militāro klātbūtni Baltijas reģionā, taču pastāv uzdevums paaugstināt spēku operatīvās gatavības līmeni.

Latvijas Aizsardzības ministrijā savukārt paziņoja, ka Baltijas valsts šodien neredz nepieciešamību palielināt alianses militāro klātbūtni tās teritorijā. Komentējot Stoltenberga paziņojumu, aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons atzīmēja, ka viņš, acīmredzami, bija domājis triju Baltijas valstīs izvietoto NATO bataljonu paplašināšanu.

"Tajā pašā laikā, protams, mēs strādājam pie jautājuma par NATO spēku izvietošanu, ja reģionā iestāsies krīze. Tāpat strādājam pie esošajiem projektiem. Lai gan infrastruktūras sakārtošanā ir ieguldītas lielas pūles, plašākus alianses spēkus mēs nemaz nevaram uzņemt, jo infrastruktūra ir ierobežota," paskaidroja viņš.

"Katrā ziņā pašlaik NATO nav diskusiju, ka nepieciešams pastiprināt iepriekš minēto bataljonu elementus. Mēs uzskatām, ka ir būtiski integrēt šo elementus kopējā komanvadībā un integrēt ar Latvijas bruņotajiem spēkiem. Skaitliskajā ziņā esošajā situācijā NATO spēki Latvijā ir pietiekami," noslēdza Garisons.

Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar to, ka no Krievijas puses pieaugot "agresija", NATO pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietots katrā viens starptautisko spēku bataljons.

Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka nav ieinteresēti konfrontācijas veicināšanā ar NATO — nedz Baltijas reģionā, nedz vēl kaut kur citur, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja, Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina par Maskavas plānu neesamību uzbrukt kādam, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts vairākas militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau ir izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā 10 tūkstošus uzbrukuma grupējuma karaspēkus. Pēc viņa sacītā, ievērojama NATO militārā  spēka palielināšana Krievijas robežu tuvumā, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus militāros spēkus līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.    

Pēc temata

ASV aizsardzības ministrs: Eiropai jātērē vairāk naudas
ASV un NATO ieguldīja Latvijas aizsardzībā simtiem miljonu eiro
Kalniņš: Krievija vēlas stiprināt savu aizsardzības spēku, savukārt Latvijas ekonomiku – stiprināt nevēlas
Latvija pievienojusies Eiropas Savienības aizsardzības līgumam

Galvenie temati