22:10 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
Rīgas brīvosta

Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem

CC BY 2.0 / Kārlis Dambrāns / Black Hawk flight over Riga
Latvijā
Saņemt īso saiti
86

Latvijas veiksmes stāsts par neapturamu ekonomikas izaugsmi atkal atduras pret ekonomisko realitāti, viena no svarīgākajām eksporta nozarēm – tranzīts – ir dziļā kritumā, raksta Juris Paiders.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Pat ja lielvalstis nolems izbeigt "Auksto karu 2", Latvijas tranzīta sektros neiegūs daudz. Loģistika jau ir pārkārtota, un leilākā daļa Krievijas kravu vairs nekad neatgriezīsies Rīgā un Ventspilī, raksta publicists Juris Paider "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Dzelzceļu kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2018. gada pirmajā ceturksnī samazinājies par 15,4%, salīdzinot ar 2017. gada sākumu. Bija neliela izaugsme kravu pārvadājumos, kas nemaina kopējo ainu.

"Ja tas tā turpināsies, tad no 43,8 miljoniem tonnu, kuras pārvestas 2017. gadā, dzelzceļš pazaudēs 15%, tad Latvijas kopējais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms varētu būt mazāks par 40 miljoniem tonnu gadā. Tāds dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijai bija raksturīgs pirms 2002. gada," norāda Paiders.

Tā kā dzelzceļu kravas sastāda ievērojamu daļu Latvijas ostu apgrozījumā, tad arī tajās vērojams kritums pēc pārkraušanas apjomiem — par 15,9%. samazinājusies naftas produktu (-30%), akmeņogļu, ķīmisko kravu un pat šķembas pārkraušana. Izaugsme vērojama tikai ģenerālajās kravās un kokmateriālos, taču ar to nepietiek, lai kompensētu Krievijas kravu aizplūšanu.

Paiders atzīmē, ka 2016. gadā vien dzelzceļu un jūras kravu transports nodrošināja Latvijai vairāk nekā 700 miljonu eiro peļņu. Tas ir trīsreiz vairāk, nekā finanšu pakalpojumu eksports, kurš šogad pārdzīvo nopietnus satricinājumus.

"Līdz ar to transporta nozares problēmas Latvijā būs ar daudz lielāku ietekmi uz nodarbinātību, iedzīvotāju ienākumiem un ekonomiku kopumā nekā nerezidentu kontu apkalpošanas ierobežojumi Latvijas komercbankās," uzsver publicists.

Taču banku gadījumā vainu vēl var novelt uz ASV Finanšu ministriju, pēc kuras apsūdzībām pret ABLV arī sākās "tīrīšana" banku sektorā. Savukārt tranzīta jautājumā nav ko vainot.

"Vienkārši Krievija īsteno ilgtermiņa politiku — savu eksportu veikt tikai caur Krievijas ostām. Savukārt pēdējā laikā ģeopolitikas saasinājumi šo procesu paātrina," uzsver Paiders.

Lejamās un beramās kravas no Baltijas ostām tiek pārorientētas uz Krievijas ostām Somu līcī. Savukārt kārtējā ģeopolitiskā saasinājuma gadījumā Krievija varētu arī savus graudus nosūtīt uz Tamaņas ostu Melnajā jūrā Baltijas terminālu vietā, un tad tie varēs apkalpot tikai savu pieticīgo eksportu, uzskata Paiders.

"Krievijas rīcībā ir tarifu politika, ar kuras palīdzību var novirzīt gan savu, gan Kazahstānas graudu eksportu Melnās jūras ostu virzienā. Latvija kā maza valsts šo procesu apturēt vai izmainīt nevar. Pat tad, ja lielvaras izdomās saasinājumu izbeigt, tad mūsu tranzīta pakalpojumu nozares apstākļi īpaši neuzlabosies. Loģistika jau ir pārkārtota, un lielākā daļa no zaudētās kravu plūsmas nekad neatgriezīsies Latvijas virzienā," uzsver publicists.

Latvijas varas iestādēm šajā situācijā ir jāpārstāj melot par reālo situāciju ekonomikā.

"Latvijai ir jābeidz melot par reālo situāciju ekonomikā gan vietējai, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mums visiem — īpaši mūsu varenajiem sabiedrotajiem — ir skaļi jāpasaka, kādu ekonomisku cenu Latvijas sabiedrība maksā par pašreizējo globālo saasinājumu," noslēgumā pateica Paiders.    

Pēc temata

Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Nosaukta summa, ko Lietuva samaksās par SDG termināli Klaipēdā
Paātrinās Rīgas ostas kravu apjomu krišanās
Ustjluga palielina pārkrauto ogļu apjomu. Latvija zaudējusi 26% apjoma

Galvenie temati