12:52 19 Augusts 2018
Tiešraide
  • USD1.1391
  • RUB76.8166
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš

Tās nav šprotes: uz kā tagad balstās Latvijas un Krievijas tirdzniecība

Sputnik / Алексей Тихомиров
Latvijā
Saņemt īso saiti
21

Krievijas un Latvijas attiecībās vērojama pozitīva dinamika: pieaudzis preču apgrozījums, bizness paplašina sakarus, tūristu skaits pieaug, paziņoja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Krievija un Latvija turpina sadarbību, neskatoties uz sarežģīto politisko situāciju: atjaunots starpvaldību komisijas darbs, palielinājušies tirdzniecības apjomi, attīstās tūrisms, intervijā rus.tvnet.lv pastāstīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Politiskie lēmumi

Starp pozitīvajiem aspektiem politiskajos lēmumos Latvijas vēstnieks pieminēja Krievijas un Latvijas robežas demarkācijas procesa noslēgumu. Atbilstošie dokumenti tika parakstīti pērn, un šī gada sākumā apstiprināti abu valstu parlamentos.

"Tādējādi principā esam noslēguši svarīgu procesu, kas ilga gandrīz 8 gadus – mūsu valsts robežas noformēšanu apvidū," – teica Riekstiņš.

Pērn tika atjaunots arī starpvaldību komisijas darbs pēc trīs gadus ilga pārtraukuma. Tas, kā šajā virzienā attīstīsies darba process, būs redzams, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins pasludinās KF jaunās valdības sastāvu, bet Latvijā paies Saeimas vēlēšanas, atzīmēja Riekstiņš.

Tirdzniecība un bizness

Latvijas produktu eksports uz Krieviju pieaudzis gandrīz par 30%, Krievijas eksports uz Latviju – par 11%, neskatoties uz sankcijām, piebilda diplomāts. Viņš paskaidroja, ka produktu tirdzniecības kopapjoms aizvadītajā gadā sasniedzis 2,1 miljardu eiro, un piebilda, ka runa nebūt nav par šprotēm.

Riekstiņš norādīja, ka galvenā Latvijas eksporta produkcijas kategorija ir pārtikas produkti, divas nākamās grupas – ķīmiskā produkcija un medikamenti.

"Esam ievērojuši arī interesi par biznesa sadarbību," – atzīmēja Riekstiņš.

Viņš norādīja, ka ik gadus plānotas vizītes Krievijas reģionos kopā ar biznesa pārstāvjiem. Piemēram, februāra beigās Latvijas delegācija, ko veidoja aptuveni 15 uzņēmējdarbības pārstāvji tranzīta, juridisko pakalpojumu, medicīnas, poligrāfijas, pasta pakalpojumu nozarēs, apmeklēja Jekaterinburgu un Sverdlovskas apgabalu.

Latvijas kompānijas piedalās arī starptautiskās izstādēs Krievijā. Gada sākumā ražotāji no Latvijas piedalījās pārtikas produktu izstādē "Prodekspo" Maskavā.

"Tur bija ne tikai tradicionālie Latvijas produktu piegādātāji, tādi kā fabrika "Laima". Tika piedāvāti arī gluži jauni produkti. Kādam tas var šķist kuriozi, piemēram, jauns Latvijas produkts, ko tikai pirms pusgada sākts ražot Rīgā, ir Rīgas samogons," – pastāstīja Riekstiņš.

Viņš piebilda, ka varētu šķist dīvains Latvijas mēģinājums iziet Krievijas tirgū ar samogonu, taču izstādē produkts saņēmis zelta medaļu.

Tūrisms

Riekstiņš pastāstīja, ka Krievijas iedzīvotāji interesējas par Latviju arī kā par tūrisma valsti.

Zivju konservi no Latvijas
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pērn mēs fiksējām par 7% vairāk pieteikumu Latvijas (Šengenas) vīzas saņemšanai salīdzinājumā ar 2016. gadu. Un 2018. gada pirmajos mēnešos salīdzinājumā ar 2017. gada pirmajiem mēnešiem mēs arī redzam, ka šī tendence saglabājas, un mums ir atkal plus 8%. Cilvēku interese par braucieniem uz Latviju saglabājas augsta," – apgalvoja vēstnieks.

Viņš atzīmēja, ka aptuveni puse vīzas pieteikumu ir tūristi, otra puse – biznesa kontakti un kaut kādi personīgi mērķi. Pašlaik Latvija pieņem Krievijas pilsoņu dokumentus vīzas noformēšanai ne tikai konsulārajās iestādēs Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā un Pleskavā – darbs rit 83 pilsētās Krievijā.

Tranzīts

Patlaban Latvija patiešām ir zaudējusi ievērojamu daļu Krievijas kravu, taču nebūtu pareizi teikt, ka šajā nozarē viss ir traģiski, uzskata Riekstiņš.

Viņš paskaidroja, ka Latvijas tranzīta uzņēmumi redz, ka Krievija konsekventi īsteno savu stratēģiju – pārvirza kravas uz savām ostām. No otras puses, pagaidām Krievijas ostu jauda dažu kravu apstrādei ir nepietiekama, un tad kravu apjomi Latvijas ostās aug, piemēram, aizvadītā gada pavasarī bija vērojama ogļu apjomu palielināšanās, atgādināja diplomāts.

"Kopumā aizpagājušajā gadā caur Latvijas ostām tika pārkrauts vairāk nekā 61 miljons tonnu kravu. Salīdzinājumā ar pērno gadu tie ir mīnus 2 procenti. Slikti, ka mīnus, tomēr 2 procenti – tie nav ne 20, ne 52 procenti, tātad kopējā apjoma samazināšanās nemaz nav tik liela," – uzskata vēstnieks.

Viņš piebilda, ka Latvijas ostas un Satiksmes ministrija cenšas piesaistīt kravas no Ķīnas, Indijas un citām valstīm. Protams, liela daļa šo kravu maršruta ved cauri Krievijai, taču tas ir savstarpēji izdevīgi – arī Krievija uz šī rēķina pelna, atzīmēja diplomāts.

"Ja mēs no savas puses varēsim piedāvāt konkurētspējīgas cenas un labu pakalpojumu kvalitāti, domāju, arī mums būs iespējas," – secināja Riekstiņš.

Pēc temata

Māris Riekstiņš: Latvijai nepieciešams tiešs dialogs ar Krieviju
Latvijas bankas uzbrūk tranzīta uzņēmumiem ar akcionāriem no Krievijas
Tūrists tērē 54 eiro, biznesmenis – 390: Latvijai iesaka izdarīt secinājumus
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu

Galvenie temati