13:26 20 Aprīlis 2018
Rīga+ 18°C
Tiešraide
Krievijas kravu tranzīts

Latvijas bankas uzbrūk tranzīta uzņēmumiem ar akcionāriem no Krievijas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
29

Likumi banku nozarē Latvijā kļūst stingrāki un skāruši tranzīta uzņēmumus, ko nav iespējams identificēt kā čaulas uzņēmumus, taču tiem ir akcionāri, piemēram, Krievijā.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Ierobežojumi banku darbam Latvijā ar tā saucamajiem "čaulas" uzņēmumiem var sagādāt grūtības arī godīgiem uzņēmējiem, — to jau sajutuši tranzīta nozares uzņēmumi, kā arī kompānijas ar rietumu kapitālu, vēsta avīze Dienas Bizness.

10. aprīlī Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu. Jaunais pants likumā liedz kredītu un maksājumu iestādēm, kā arī ieguldījumu pārvaldes uzņēmumiem sadarboties ar čaulas uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem.

Juridiska persona tiek uzskatīta par čaulas uzņēmumu, ja atbilst vismaz vienam no trim kritērijiem: reālas saimnieciskās darbības trūkums, reģistrācija jurisdikcijā, kas neprasa finanšu atskaites, saimnieciskās darbības vešanas vietas trūkums. Aizliegums sadarboties ar čaulas uzņēmumiem neattiecas uz Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām.

Par jaunajiem noteikumiem, kuri faktiski jau sākuši darboties, sūdzas tranzīta nozarē strādājošie uzņēmumi, kas patlaban pārdzīvo grūtības sakarā ar Krievijas kravu plūsmas ierobežojumiem. Uzņēmēji apgalvo, ka Latvijas banku prasības pret tranzīta biznesu ir tādas, kā nekur citur Eiropā.

Iepriekš vēstīts, ka bankas spiež tranzīta uzņēmumus slēgt kontus, atmaksāt kredītus un meklēt citas finanšu un kredīta iestādes. Tādā neapskaužamā situācijā nokļuvuši arī uzņēmumi, kuru akcionāru vidū nav čaulas uzņēmumu, taču ir, piemēram, akcionāri no Krievijas.

Kāds nozares pārstāvis norādīja, ka gandrīz visi tranzīta treideri atbilst augsta riska klientu un čaulas uzņēmumu pazīmēm.

Avīzes rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada pirmo trīs mēnešu rādītāji tranzīta sektorā nesola neko labu, atsevišķiem uzņēmumiem ir grūti prognozēt kravu pārvadājumus pat mēnesi uz priekšu. Citu ostu fonā izceļas vien Liepāja, kur kravu apgrozījums pirmajā ceturksnī pat pieaudzis par 22,3% — gandrīz līdz 2 milj. tonnu. Ņemot vērā ostas specifikāciju, fakts nav pārsteidzošs, jo pieaugumu nodrošinājusi labība un graudu produkti, kuru pārkraušana pieaugusi par 59,6% — līdz 1,01 milj. tonnu. Liepāja ir vienīgā lielā osta, kur šogad prognozēts kravu apgrozījuma pieaugums. Liepājas brīvās ekonomizkās zonas Investīviju un mārketinga nodaļas vadītājs Ivo Koliņš paskaidroja, ka 2018. gadā budžetā tiks iekļauts pieaugums par 9,3% — līdz 7,2 miljoniem tonnu.

Pēc temata

Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Nerezidentu apkalpošana līdzinās tranzītam: gan viens, gan otrs mēdz būt toksisks
Ādamsons: Latvija paliks pie sasistas siles, ja ļaus "gremdēt" bankas
Par Latvijas banku problēmām amerikāņu politoloģe vaino PSRS

Galvenie temati