10:52 18 Jūnijs 2018
Rīga+ 22°C
Tiešraide
  • USD1.1596
  • RUB72.5401
Bijušais SAB darbinieks Arnolds Babris

Babris: Krievijas izlūkdienests var kontaktēties ar cilvēkiem arī Latvijā

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
79

Bijušais SAB darbinieks Arnolds Babris uzskata, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču diez vai uzaicināja uz Kamčatku konspiratīvu pārrunu dēļ, it sevišķi, ņemot vērā fotosesiju.

RĪGA, 6. marts – Sputnik. Skatoties no Krievijas izlūkdienesta viedokļa, Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča brauciens uz Kamčatku diez vai izraisīja kaut kādu interesi, uzskata uzņēmējs Arnolds Babris, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) – Latvijas izlūkdienesta – ekonomiskās nodaļas priekšnieks. Par to viņš paziņoja intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze.

Kā jau iepriekš paziņoja Sputnik Latvija, runas par "Krievijas pēdām" Rimšēviča lietā sākās pēc aģentūras Associated Press publicētās 2010. gada fotogrāfijas no Latvijas Bankas vadītāja brauciena uz Kamčatku. Babris ir pārliecināts, ka pārmetumi SAB par to, ka specdienests nezināja par Rimšēviča braucienu uz Krieviju, ir nepamatoti, jo SAB nav jāseko līdzi Latvijas Bankas vadības privātajiem braucieniem.

Bijušo biroja darbinieku nemulsina arī tas, ka Rimšēvičam ir piekļuve augstākā līmeņa valsts noslēpumam.

"No spiegošanas viedokļa – ja kāds Krievijas izlūkdienesta darbinieks vēlētos kontaktēties ar kādu, kam ir augstākās slepenības pakāpes pielaide, ticiet man, viņš neaicinātu šo cilvēku braukt uz Kamčatku, turklāt vēl tādā kompānijā, ar fotosesiju," — atzīmē Arnolds Babris.

Viņš ir pārliecināts, ka visas konspiratīvās tikšanās var sarīkot Latvijā vai vēl kaut kur Eiropā ar visu nepieciešamo drošības nodrošināšanas pasākumu ievērošanu. Savukārt braucieni uz tālām valstīm rada pārāk liela aizdomas. Tādēļ, pēc Babra domām, Rimšēviča brauciens uz Kamčatku ne par ko neliecina.

"Ja arī Kamčatkā Rimšēvičam ar Piļščikovu būtu notikušas kaut kādas nopietnas pārrunas, tad tur klāt nebūtu neviena fotografētāja – tur tiktu ievērots klasiskais sterilitātes režīms; neviens neko nezinātu," — uzsvēra Babris. 

Ilmārs Rimšēvičs ieguva izglītību ASV padomju laikos, 1988. gadā, pateicoties Gorbačova un Reigana vienošanām. Uz jautājumu, kā SAB attiecās pret tiem, kas ieguva izglītību padomju periodā kapitālistiskā valstī, priviliģētos nosacījumos, Babris atbildēja, ka pats par sevi šis fakts ne par ko neliecina.

"Tas var būt indikators, bet svarīgi, kā cilvēks uzvedas šobrīd, kā un kādus viņš pieņem lēmumus, un vai tā informācija, kas ir viņa rīcībā, netiek pēc tam izmantota pret mums," — atzīmēja Babris.

Uzņēmējs uzskata, ka šobrīd Latvijai nav savas ekonomiskās politikas.

"Tagad vajadzētu vērt vaļā nevis čekas, bet gan Saeimas maisus, un pētīt, kuri kretīni un nodevēji sagrāva ražošanu, balsoja par šiem «veiksmes stāsta» lēmumiem un citiem tautsaimniecību degradējošiem pasākumiem, OIK utt.!" — pārliecināts Babris.

Žurnālists atzīmē, ka Rimšēvičs arī bija viens no šiem politiķiem. Atbildot uz to, Babris atgādināja, ka savulaik Latvijas Bankas vadītājs brīdināja premjeru Kalvīti un citus augstākā līmeņa ierēdņus par to, ka Latvijas ekonomika tiek mākslīgi uzpūsta uz Zviedrijas pensiju fondu rēķina, un krīze ir neizbēgama. Taču politiķi izvēlējās neko neuzsākt. 

Korespondenti min citu faktu: otru ārvalstu izglītību 1991.-1992. gadā Rimšēvičam apmaksāja Ainārs Gulbis un Jūlijs Krūmiņš, kuriem tolaik bija iespēja privatizēt padomju militāros objektus vēl līdz tam, kad tie pārgāja Latvijas īpašumā, kas, pēc žurnālistu domām, "arī par kaut ko liecina".

Korespondenti centās noskaidrot, vai šim faktam nebija jānokļūst SAB redzeslokā.

"Mēs visi nākam no PSRS. VDK savā kontrolē pārņēma daudzus talantīgos jaunos cilvēkus. Ja mēs atmestu visus tos, uz kuriem toreiz varētu krist aizdomu ēna, mums nebūtu, uz ko balstīties. Bet bija jāstrādā," — atzīmē Babris.

Pēc viņa pārliecības nav sliktu cilvēku, ir tikai kadri, un jāstrādā ar to, kas ir. Galvenais ir panākt, lai tie strādātu pareizā virzienā.

No vadošo rietumu izlūkdienestu kolēģiem viņš bieži dzirdējis, ka ārvalstu spiega izraidīšana no valsts nav efektīvs pasākums, jo tiek iznīcināts informācijas kanāls, ko vairs nevar kontrolēt.

"Svēta vieta tukša nepaliks – viņa vietā atnāks cits, kuru tu vari arī neizskaitļot," — saka Babris.

Taču politiķiem bieži vien ir nepieciešams šovs, tādēļ spiegu skandāli parādās ar apskaužamu regularitāti.

Par galvenajiem nacionālās drošības draudiem bijušais SAB darbinieks joprojām uzskata politiķu "muļķību, egoismu, nevīžību un populismu".

Par vienu no antivalstiskās uzvedības piemēru Babris tajā pašā intervijā sauc Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča pozīciju sakarā ar gāzesvadu "Ziemeļu straume".

"Demagoģija par apdraudējumu no šā projekta noderēja zviedriem, kuri saņēma šo pasūtījumu un bija gana priecīgi," — uzsvēra Babris.

Uz jautājumu par to, kādēļ tad SAB neizmeklēja Rinkēviča rīcību, Babris uzsvēra, ka specdienesta vadītājs Jānis Maizītis nesaņēma šādu prasību no Latvijas vadības.

"Bet tas gan neliedza Maizīša kungam pašam noskaidrot svarīgos jautājumus un par tiem informēt politiķus, bet ir dilemma, jo jāpēta būtu ministrs, kurš ir Nacionālās Drošības padomes loceklis," — atzīmēja Arnolds Babris.

Pēc temata

Pēc Rimšēviča aizturēšanas Guseļņikovs noalgojis apsardzi
Plānota akcija: Rimšēviča māja izdemolēta un apzagta
Rimšēvičam aizliegts izbraukt no valsts
"Latvijas iekšējā lieta": Eirogrupa nekomentē Rimšēviča lietu
Norvik bankas īpašnieks par Rimšēviča lietu: tam bija jānotiek
Labs draugs iemaksājis drošības naudu 100 tūkstošu eiro apmērā par Rimšēviča atbrīvošanu
Mūrniece: Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata

Galvenie temati