RĪGA, 25. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Vakar pusdienlaikā Esplanādē pie pieminekļa latviešu dzejniekam Jānim Rainim, kurš atbalstīja brīvu un daudznacionālu Latviju, ieradās gan skolēni, gan jaunās māmiņas ar bērniem, gan cienījama vecuma ļaudis. Protams, šeit bija arī gandrīz visu valsts mazākumtautību organizāciju pārstāvji.
Mītiņu organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs ar Latvijas Krievu savienības atbalsti. Tas bija veltīts krievu skolas 229. gadskārtai, kas parādījās šajā teritorijā jau simt gadus pirms pašas Latvijas.
Jau tolaik šurp veda krievu grāmatas, mācību līdzekļus, vārdnīcas. Latviešu mācību grāmatu tolaik nebija ne jau tāpēc, ka "nāciju būtu apspieduši krievi" (tamlīdzīga nostādne zināmā vidē ir milzum populāra). Vienkārši latviešu valoda vēl nebija izveidojusies, daudzi vārdi tajā tika izdomāti, radīti mākslīgi uz krievu un vācu vārdu pamata, un pirmā zinātniskā latviešu gramatika parādījās tikai 1907. gadā…
Bet tagad krievu izglītība Latvijā ir uz pilnīgas iznīcības sliekšņa. Lai tas nenotiktu, ļaudis pulcējās mītiņā. Jau stundu pēc sākuma sapulcējās tūkstošiem cilvēku: vieni dati liecina, ka ieradušies trīs tūkstoši, citi – ka veseli pieci. Mūsu "apspiestības laikos" tas ir nedzirdēts skaits pasīvo Latvijas iedzīvotāju vidū.
Vēstule ANO – par krievu izglītību Latvijā
Mītiņa laikā tika vākti vecāku paraksti vēstulēm Saeimai, Latvijas prezidentam, ANO, Eiropas Savienībai un UNESCO par nepieciešamību saglabāt krievu skolas republikā.
"Tagad ir svarīga katra balss, katrs paraksts," – teica viens no Krievu skolu aizsardzība štāba aktīvistiem – Miroslavs Mitrofanovs.
Ļaudis pacēla plakātus ar uzrakstiem krievu izglītības aizsardzībai, ar karikatūrām un komisko personāžu "Melno Kārli" – Šadurski. Viens no plakātiem vēstīja – "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!". To turēja rokās Vladimirs Lidermans, kurš iepriekš ar pazīstamo mūziķi Rīgas Reju organizēja konkursu "Krievu reps par krievu skolām".
Ušakovs aizliedza
Jāpiebilst, ka daudzi cilvēki neko nezināja par mītiņu, taču nebūt ne vārgas informācijas kampaņas dēļ. Piemēram, lielākajā daļā Latvijas krievu mediju, kuru vidū daudzus gandrīz pilnībā kontrolē partijas "Saskaņa" līderis Nils Ušakovs, informācija par mītiņu tika visiem spēkiem bloķēta. Pats Ušakovs, biedējot ar izslēgšanu no partijas, aizliedza Saeimas un pašvaldību deputātiem ne vien piedalīties mītiņā, bet arī izplatīt informāciju par to par personīgajās lapās sociālajos tīklos.
Toties mītiņā ieradās Eiropas Parlamenta deputāti Andrejs Mamikins un Tatjana Ždanoka.
"Ja "Saskaņa" ar Ušakovu priekšgalā piedalītos Štāba akcijās, protams, dalībnieku skaits būtu daudz lielāks. Un "Saskaņas" deputāti ar savu darbu parlamentā varētu (un var) stāties pretī Izglītības ministrijai. "Saskaņai" ir lielākā frakcija Saeimā, un tā spēj daudz ko paveikt, lai arī partija strādā opozīcijā," – atzīmēja Ždanoka.
Mītiņš ilga divas stundas. Cilvēki pastāvīgi pieplūda, uzstājās mikrofona priekšā, parakstījās par krievu skolām. Pasākums aizritēja bez starpgadījumiem, lai arī strīdu centās uzsākt Kultūras ministrijas pārstāvji. Viņi līdz ar policiju pieprasīja neturēt mītiņā plakātus ar Latvijas simtgades simboliku: karoga krāsās rakstīts valsts nosaukums un cipars 100, kurā nulles atgādina bezgalības simbolu. Vārdu sakot, resors, ko vada Melnā Kārļa idejiskā kolēģe – ultranacionāliste Dace Melbārde, nolēmis privatizēt pat Latvijas vārdu un visu, kas liecina par valsts simbolu. Pēc tādu "patriotu" domām, tas pieder tikai latviešiem. Iespējams, tā gluži nav?
