19:32 20 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1769
  • RUB78.0670
Meitene latviešu tautas tērpā

Terminoloģijas nozīme: Diasporas likums Latvijas piederīgajiem vai latviešiem

© Sputnik / Alexey Tikhomirov
Latvijā
Saņemt īso saiti
74

Kamēr premjers Kučinskis stāsta britu spīkerim par Latvijas kopienas cilvēktiesību nozīmi, Nacionālā apvienība izstrādā Diasporas likumu, kurš aicina pasargāt nevis visus ārzemēs esošos Latvijas piederīgos, bet tikai latviešus.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Nacionālā apvienība gatavo Diasporas likuma projektu, vēsta partijas mājas lapā deputāts Rihards Kols, Saeimas Ārpolitikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Deputāts atgādināja, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam latviešu diaspora joprojām ir viena no lielākajām Eiropā.

Jāatzīmē, ka topošā likumprojekta aprakstā Kols raksta tieši par latviešiem, nevis par Latvijas piederīgajiem — tieši latvieši ārzemēs, pēc viņa sacītā, ir "neatņemama daļa no Latvijas valsts, kultūras un tās identitātes".

"Ja līdz šim politiskajā retorikā bieži dzirdēts kā diasporu raksturo kā resursu, tad nu beidzot, līdz ar jaunā Diasporas likuma izstrādi, no valsts puses definēsim un, gribētu cerēt, arī patiesi apzināsimies diasporu kā patiesu un nemaināmu vērtību," — raksta Kols.

Pēc Nacionālās apvienības domām, darbu ar diasporu jāveic sistemātiski, lai "nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā".

Jaunajā likumā tiks aptverts plašs jautājumu loks: reemigrācija, diasporas atbalsts izglītības, kultūras, ekonomikas, identitātes, tradīciju, ministriju un pašvaldību programmu nozarē.

"(Tas viss tiks aprakstīts) vienā visaptverošā likumā, kas definētu skaidru un nepārprotamu valsts politiku attiecībā uz diasporu. Nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu pienākumu un faktu," — raksta Kols.

Plānots, ka likumprojekts tiks iesniegts Saeimā jau šopavasar.

ĀM ir savs redzējums

Arī Latvijas ĀM uzskata Diasporas likuma pieņemšanu par savu prioritāti.

"Šogad ir jāizstrādā un jāpieņem Diasporas likums. Tam jābūt praktiskam, ne deklaratīvam un vienojošam, ne šķeļošam," — vēsta Ārlietu ministrijas parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Tieši tādēļ janvāra beigās Saeimas Ārpolitikas komisijas sēdē ministrija piedāvāja ar premjera rīkojumu izveidot šajā sakarā darba grupu un aicināt tajā strādāt diasporas pārstāvjus, ziņoja avīze Diena.

Nacionālās apvienības deputāti Rihards Kols un Jānis Dombrava paziņoja, ka tas nozīmētu funkciju dublēšanu. Kols uzsvēra, ka "mēs dosim signālu, ka mēs kā likumdevēji nevaram izstrādāt likumprojektu", ja darba grupa tiks izveidota valdības paspārnē.

Lidosta
© Sputnik / Sergey Melkonov

Beigu beigās darba grupu veidoja Saeimas Ārpolitikas komisija.

Tās pirmā sēde notika pirmdien ar ministriju pārstāvju, nevalstisko organizāciju un diasporas pārstāvju piedalīšanos.

Ne tikai latvieši

Vērts atzīmēt, ka, runājot par diasporu, ĀM pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica ietver tajā ne tikai latviešus, bet arī tos, kam Latvijas valstiskā piederība — tātad Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, neatkarīgi no tautības.

"Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo un strādā 370 tūkstoši latviešu un personu ar Latvijas valstisko piederību. Ir svarīgi saprast, Latvija — tie esam mēs visi kopā: gan tie, kas šobrīd atrodas šeit, Latvijā, gan tie, kas šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas," — uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Arī premjerministrs Māris Kučinskis runā par Latvijas kopienas piederīgo, nevis tikai latviešu kopienas tiesībām.

"Tiekoties Rīgā ar Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas spīkeru Džonu Berkovu, uzsvēru, ka mums ir svarīgas Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas kopienas cilvēku tiesības, un tā tas būs arī pēc Brexit," — uzrakstīja Kučinskis.

 

Pēc temata

Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Diena: 17 tūkstoši Latvijas bērnu nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē
Politico: Latvija – zūdošā valsts
Latgale, SOS! Kā izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu

Galvenie temati