RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Bezdarbnieku princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām — Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādās nemaz, nekā strādās par nelielu naudu, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns pastāstīja Latvijas radio 4 ēterā.
"Ko dara mūsu iedzīvotāji Latvijā? Viņi atsakās strādāt par mazu algu, jo viņiem tāda nauda nav vajadzīga. Viņi neatrod darbu. Kamēr ir bezdarbnieka pabalsts vai citi pabalsti, viņš uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Taču ir arī citi cilvēki, kuri ietu strādāt par piedāvāto algu, taču viņiem nav atbilstošās kvalifikācijas. Bezdarbnieka princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām," — pastāstīja Leiškalns.
Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā esošie dati liecina, ka janvārī reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir pieaudzis līdz 7% — tas ir par 0,2% augstāks nekā pērnā gada decembrī. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis par 2015 cilvēkiem. Janvāra sākumā NVA uzskaitē bija 63 121 cilvēks, mēneša beigās — 65 136 cilvēku.
Pabalsta saņemšanai Latvijā nepieciešams bezdarbnieka statuss. To piešķir NVA. Obligāts nosacījums — darba stāžs nevar būt mazāks par vienu gadu, un norādītajā laikā par cilvēku ieskaitītas sociālās iemaksas.
No 2017. gada 1. aprīļa ieviests papildu nosacījums — obligāto apdrošināšanas maksājumu nomaksa bezdarba gadījumam vismaz 12 mēnešu laikā pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa noteikšanas dienas.
Pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam, ņemot vērā ienākumus, no kuriem veikti maksājumi bezdarba gadījumam:
- ja stāžs ir 1-9 gadi, pabalsts sastāda 50% no vidējās iemaksu algas;
- 10-19 gadi- 55%;
- 20-29 gadi — 60%;
- 30 gadi un vairāk- 65%.
Bezdarbniekam ir tiesības saņemt pabalstu 9 mēnešus. Tajā skaitā:
- pirmos 3 mēnešus — noteiktajā apmērā;
- nākamos 3 mēnešus — 75% no noteiktā apmēra;
- pēdējos 3 mēnešus — 50% no pabalsta noteiktā apmēra.
