09:22 19 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1053
  • RUB70.9405
Krimas dienvidu krasts

Deportētā krievu žurnāliste: Latvijas iedzīvotāji interesējas, kā nokļūt Krimā

© Sputnik / Василий Батанов
Latvijā
Saņemt īso saiti
Kurlajevu ģimenes deportācija (12)
151

Latvijas iedzīvotāji vēlas apciemot Krimu, taču baidās, pastāstīja deportētā krievu žurnāliste Olga Kurlajeva.

RĪGA, 31. janvāris — Sputnik. Krima Latvijas iedzīvotāju vidū rada dzīvu interesi līdz ar bažām radio "Sputnik Krimā" ēterā pastāstīja Krievijas valsts televīzijas un radio kompānijas korespondente Olga Kurlajeva, kura nesen tika deportēta no Baltijas republikas.

"Vienmēr interesējas par Krimu, par tās iedzīvotāju dzīvi, par to, kā šurp atbraukt. Vairāki opozīcijas politiķi Baltijā man vaicāja, kā šurp atbraukt… Kad sāc skaidrot, ka vienkārši ierodies Krievijā un tālāk dodies, kā pats vēlies, un vienīgais zīmogs pasē būs par robežas šķērsošanu, cilvēki brīnās: "Vai tad Krimā nav robežas?" Taču, ja tā ir Krievijas teritorija, kādas var būt robežas? Jūs šķērsojat Krievijas robežu, un viss!" – stāstīja Kurlajeva.

Žurnāliste atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas apmeklēt Krimu, taču baidās, jo viņu dzimtenē tas tiek aprakstīts sekojoši:

"Krimā visiem pavēl staigāt ierindā, visiem noteikti jāietinas Krievijas karogā, bet patiesībā viņi kaut kur Krimas dzīlēs sēž un ukraiņu valodā dzied ukraiņu dziesmas".

"Viņi ne tikai tam tic, viņiem nav citas realitātes, — uzsvēra Kurlajeva. – Tāda konfekte viņiem ir iedota, un viņi to sūkā."

Janvāra sākumā Latvijas varasiestādes pieņēma lēmumu par Krievijas korespondentes Olgas Kurlajevas izraidīšanu no valsts, jo viņa apdraudot nacionālo drošību. Tika deportēts arī Kurlajevas dzīvesbiedrs, telekompānijas "TV Centr" žurnālists Anatolijs Kurlajevs. Žurnālists informēja, ka viņam uzrādīti dokumenti, kuros teikts, ka viņš iekļauts Latvijas "melnajā sarakstā" kopš 2015. gada. Krievijas ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka žurnālistu deportācija notikusi uz absurdu apsūdzību pamata par nacionālās drošības apdraudējumu. Maskava atzīmēja, ka gaida EDSO reakciju un konkrētas darbības pēc Krievijas žurnālistu izsūtīšanas no Latvijas.

Krima atkal kļuva par Krievijas reģionu 2014. gada martā, kad plebiscītā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju izteicās par iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums Krimā un Sevastopolē tika organizēts pēc valsts apsvēruma Ukrainā 2014. gada februārī.

Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajiem likumiem un ANO Nolikumam, nobalsoja par atkalapvienošanos ar Krieviju. Kremlī vairākkārt uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

Ukraina uzskata Krimu par savu īslaicīgi okupēto teritoriju. Latvija oficiāli atbalsta Ukrainas "suverenitāti un teritoriālo vienotību" un konsekventi neatzīst Krimas atgriešanos Krievijas sastāvā. Pie tam Valsts reģistrācijas un kadastra komitejas rīcībā esošie dati liecina, ka līdz ar citiem ārvalstniekiem dzīvojamos un nedzīvojamos nekustamos īpašumus Krimā iegādājas arī Latvijas iedzīvotāji.

Temats:
Kurlajevu ģimenes deportācija (12)

Pēc temata

Kozlovskis: lēmums par Kurlajevu ģimenes izraidīšanu nebija politisks
Latvijas tumšās puses deportētās Kurlajevas uzņemtajā filmā
National Interest atgādinājis ASV, kam pieder Krima
Francijā pārdošanā nonācis globuss ar Krievijai piederošo Krimas pussalu
Krimas ukraiņu kopiena aicināja Kijevu nebāzties Krievijas lietās
Ziemeļkoreja atzina Krimu par Krievijas teritoriju

Galvenie temati