RĪGA, 3. janvāris — Sputnik. Lauksaimniecības ražošanā šobrīd ir tik asa darba roku trūkuma problēma, ka šogad darbinieku ievešana no ārzemēm kļūs neizbēgama, prognozē "Zemnieku Saeima", sabiedrības organizācija, kura lobē lauksaimnieku intereses, vēsta portāls Lsm.lv.
Valstis, no kurām uz Latviju varētu tikt uzaicināti viesstrādnieki, pirmām kārtām, ir kaimiņu Ukraina un Baltkrievija. Lauksaimnieki jau tagad piesaista sezonas strādniekus no ārvalstīm, taču viņu darbiekārtošanas process Latvijā ir sarežģīts. Latvijas Pašvaldību savienība no savas puses norāda, ka ir jāattīsta sociālā uzņēmējdarbība — lai atvieglojumi mudina darba devējus sniegt darbu vispirms vietējiem bezdarbniekiem, turklāt, lai viņi strādātu visa gada garumā, nevis tikai sezonas laikā.
Darba spēka deficīts laukos ir ļoti liela problēma, saka "Zemnieku Saeimas" pārstāve, lauksaimniecības kooperatīva vadītāja Edīte Strazdiņa. It sevišķi tas jūtams ražas vākšanas sezonas laikā. Turklāt klimata izmaiņu, ilgstošo lietavu dēļ rudenī aktuālāks kļūst tieši roku darbs. Iesaistīt lauku tehniku uz mitruma piesātinātiem laukiem ir problemātiski.
"Ja noteikumi būtu vieglāki un ārzemju darbaspēka piesaiste nebūtu jākārto piecus mēnešus iepriekš, tad zemnieki to sen būtu izdarījuši, un arī 30% šī gada ražas nebūtu tad palikuši uz lauka. Ir skaidrs, ka nevaram paredzēt laika apstākļus trīs mēnešus uz priekšu, un paredzēt, ka tehnika uz lauka nevarēs strādāt un jāmeklē papildu darbaspēks, kas Latvijā nemaz nav atrodams," uzsvēra Strazdiņa.
Par risinājumu varētu kļūt strādnieku ievešanas vienkāršošana valstī — lai lauksaimniekiem būtu atļauts noformēt viesstrādnieku dokumentus 10-15 dienu laikā, uzskata viņa.
Darba rokas nepieciešamas ne vien dārzeņu audzēšanas sektorā, bet arī ogu fermās, lopkopībā, siena novākšanā un citās jomās. Virkne Latvijas lauksaimnieku piesaista viesstrādniekus jau gadiem. Pēc Edītes Strazdiņas sacītā, par sezonas darbiem Latvijā interesējas Baltkrievijas, Ukrainas un pat Uzbekistānas iedzīvotāji:
"Ir tā starpība, ka tie cilvēki, kas palikuši Latvijā, bieži ir profesionāli bezdarbnieki, proti, viņi vienu dienu atnāk uz saimniecību vai nostrādā dažas dienas, lai pēc tam varētu atkal reģistrēties bezdarbniekos un neko nedarīt. Savukārt ļaudis no tām valstīm, kas patiešām grib nopelnīt un strādāt, arī ierodas saimniecībā un strādā. Tas nozīmē, ka tomēr viesstrādnieki ir risinājums, lai mums būtu arī kvalitatīvs darbaspēks."
Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzskata, ka valstij ir jāizanalizē nodarbinātības problēmas konkrētās teritorijās un jāattīsta sociālā uzņēmējdarbība:
"Sociālās uzņēmējdarbības pamatā ir nodarbināt tos, kas ir darbspējīgi. Apmācīt šos cilvēkus tādās jomās, kur nepieciešami darbinieki, kā arī veidot darba vidi tā, lai viņš varētu progresēt līdz augstāk kvalificētiem darbiem un turpat teritorijā palikt dzīvot."
"Manuprāt, jāļauj arī pašvaldībām veidot šos sociālos uzņēmumus, ja teritorijā nav nevienas nevalstiskās organizācijas, kas to var izdarīt. Tad būs arī tie sezonas strādnieki, jo viņi būs uz vietas un visu gadu būs darbs," saka Sproģe.
Latvijas Bankas vadošais ekonomists Uldis Rutkaste atzīst, ka vairākos ekonomikas rādītājos novērojama vispārējā darba spēka deficīta ietekme tautsaimniecībā. Taču nav jāizvēlas vieglākais ceļš — aicināt ārzemju darba spēku, kamēr mums pašiem oficiālais bezdarba līmenis ir ap 8%, un ja tiem vēl pieskaita klāt tos, kas reģistrēti biržā, cilvēkus, kuri jau ir pazaudējuši cerību atrast darbu, tad būs visi 16%, uzsver speciālists. Tā ir pārāk liela darba spēka rezerve un no tā nevajadzētu izvairīties. Jādomā, kā atgriezt cilvēkus darba tirgū.
Jau tagad vairākas ministrijas, lauksaimnieku, pārtikas produktu tirgotāju un citu uzņēmēju organizācijas strādā, lai izmainītu noteikumus ārvalstu darba spēka ievešanai Latvijā.
