RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, ko saņems Latvijas pilsoņi — gan Sarkanās armijas veterāni, gan tie, kas cīnījušies nacistiskās Vācijas pusē.
Šo informāciju sniedza Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK savā lapā Twitter.
"Saeima galīgajā lasījumā beidzot atbalsta kara veterānu un Nacionālās apvienības jau pirms daudziem gadiem ierosināto likumu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Latvijas valsts beidzot novērtē tos cilvēkus, kas karoja pret totalitārajiem režīmiem," — teikts ziņojumā.
Saeima galīgajā lasījumā beidzot atbalsta kara veterānu un Nacionālās apvienības jau pirms daudziem gadiem ierosināto likumu Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Latvijas valsts beidzot novērtē tos cilvēkus, kas karoja pret totalitārajiem režīmiem.
— Nacionālā apvienība (@VL_TBLNNK) 21 декабря 2017 г.
Likums paredz, ka Otrā pasaules kara dalībnieka statuss tiks piešķirts tikai Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvojuši Latvijā pirms 1940. gada 17. jūnija vai varēja pretendēt uz Latvijas pilsonību pēc tālaika likumiem. Šis noteikums atstāj novārtā lielāko daļu Padomju armijas karavīru, kuri ieradušies Latvijā padomju laikā.
Paredzēti arī citi ierobežojumi kareivjiem, kuri cīnījušies abās pusēs. Statusu nesaņems bijušie nacionālsociālistiskās partijas biedri un gestapo darbinieki, bijušie VDK darbinieki un saskaņā ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības paktu Latvijā iekārtotajās padomju armijas bāzēs dienējušie. Statuss netiks piešķirts personām, kas notiesātas par noziegumiem pret pasauli un citiem īpaši smagiem nodarījumiem.
Veterāniem vēl nāksies dokumentāli apstiprināt atbilstību izvirzītajiem kritērijiem. Pie tam jāpiebilst, ka Krievijas piešķirtais Lielā Tēvijas kara veterāna statuss Latvijā netiek uzskatīts par pamatu Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanai.
Otrā pasaules kara dalībniekiem tiks izsniegta apliecība un nozīmīte. Lēmums par privilēģijām nodots pašvaldību ziņā.
Likums stāsies spēkā 2018. gada 1. februārī.
Iepriekš sašutumu par šo likumprojektu pauda virkne Latvijas krievu tautības iedzīvotāju pārstāvju, kā arī Krievijas vēstniecība Latvijā.