15:15 17 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.6403
2008. gada 18. novembris. Gigantiska Lielvārdes josta Rīgā

Latvijas galvenie svētki dažādās gadskārtās: skaisti vārdi un labi nodomi

Фото Latvijas Avīze
Latvijā
Saņemt īso saiti
177

Šī gada 18. novembrī, Latvijas Republikas deklarēšanas 99. gadskārtā Rīgā un citās pilsētās notiks gan oficiālās svinības, gan arī dažādi izklaides pasākumi.

Rīgas dome aicina piedalīties tradicionālajās sporta orientēšanās sacensībās. Līdzi var ņēmt valsts karogu un citus patriotiskus aksesuārus.

Krēslā daudzās apdzīvotajās vietās iedegsies sveces, kas veidos valsts karoga kontūru vai tā saucamo gaismas ceļu. Jūrmalā iecerēts pa visu pilsētu iedegt vairāk nekā septiņus tūkstošus sveču — no Lielupes līdz Ķemeriem.

Protams, būs arī runas un dāvanas. Esam nolēmuši atsaukt atmiņā runas un dāvanas agrākajos 18. novembra svētkos.

Kā zināms, 1918. gada 18. novembrī Tautas Padome sēdē Nacionālajā teātrī pasludināja Latvijas Republikas dibināšanu. Tolaik Ministru prezidents Kārlis Ulmanis teica: "Ja strādās ciešā kopībā, tad nav šaubu, ka rosīgs darbs aizvedīs pie mērķa. Izdosies dziedēt brūces, ko karš sitis. Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. Uzplauks atkal lauksaimniecība, mūsu rūpniecība un tirdzniecība, atjaunosies dzīvība visā mūsu dzimtenē vēl spilgtāk kā agrāk un pārspēs visu, kas līdz šim mums bijis. Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi, bez tautības izšķirības, aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai."

Pirmā Latvijas neatkarības gadadiena tika svinēta pieticīgi — valsts teritorijā ritēja kaujas Vācijas un boļševiku frontēs.

18 ноября 1920 года у Рижского замка
Фото Ilustrēts Žurnāls
1920. gada 18. novembris pie Rīgas pils

Rīgas kara policijas priekšnieks kapteinis Dambekalns pavēlēja šajā dienā slēgt veikalus, izņemot pārtikas preču tirdzniecības vietas, kam bija ļauts strādāt līdz pl. 12. Notika arī svinīgā valdības sēde.

Neatkarības piektā gadskārta tika atzīmēta ar parādi Esplanādē, kurā piedalījās kājnieki, kavalērija, artilērija un bruņumašīnas. Presē tika ziņots, ka tanki parādē nepiedalījās, jo lietus pārāk izmērcējis zemi pilsētā. Lidmašīnas parādē nepiedalījās spēcīgā lietus dēļ, toties salūts bija.

Jāpiebilst, ka vairākās vietās galvaspilsētā bija izmētātas skrejlapas, kas "Latvijas nacionālā kluba"vārdā aicināja cīnīties pret ebrejiem un boikotēt ebreju veikalus.

18 ноября 1920 года президент Янис Чаксте выступает с речью
Фото Ilustrēts Žurnāls
1920. gada 18. novembris. Prezidents Jānis Čakste uzstājas ar runu

1931. gada 18. novembrī Rīgā tika svinīgi likti Brīvības pieminekļa pamati.

1934. gada 18. novembrī neatkarības svētki tika svinēti pēc Kārļa Ulmaņa valsts apvērsuma. Šajā dienā kinoteātros Rīga tika demonstrēta pirmā Latvijas pilnmetrāžas filma "Tautas dēls". Prese rakstīja, kā tajā atainots latviešu tautas liktenis cauri kara un boļševiku šausmām līdz 15. maija gaišajai atdzimšana, un tā fona izvēršas Maijas mīlas romāns ar latviešu virsnieku un boļševiku komisāru, taču noslēgumā Maija atgriežas pie savas tautas.

18 ноября 1923 года у Рижского замка
Фото Ilustrēts Žurnāls
1923. gada 18. novembris pie Rīgas pils

1935. gada 18. novembrī Rīgā tiek svinīgi atklāts Brīvības piemineklis. Tās pašas dienas rītā Rīgā kāds vīrietis ievēroja pilsētas kanālā papīrā ietītu priekšmetu un aizskāra to ar spieķi. Atskanēja sprādziens. Policija notikuma vietā atrada apdegušo vīrieti. Tika izteikta versija, ka spridzekli atstājuši fašistiskās organizācijas "Pērkonkrusts" locekļi, un tam bija pa kanālu jānokļūst līdz piemineklim un jāuzprāgst parādes laikā, taču vaininieki netika atrasti.

1938. gada 18. novembrī Latvijas Republikas 20. gadskārta tika svinēta krāšņi, prese rakstīja par desmit gadus vecu mazpulku dalībnieku, kurš uzdāvinājis prezidentam lielu svečturi ar 20 svecēm.

18 ноября 1923 года парад в плохих погодных условиях
Фото Ilustrēts Žurnāls
1923. gada 18. novembris. Parāde nejaukos laika apstākļos

1940. gada 18. novembrī oficiālu neatkarības dienas svētku Latvijā nebija. Cilvēkus, kuri tos centās atzīmēt Rīgas centrā, aizturēja NKVD. Tā protokolos 18. novembris tika nosaukts par nacionālfašistiskiem svētkiem.

1943. gada 18. novembrī vācu okupācijas iestādes atļāva nosvinēt jau neeksistējošas LatvijasRepublikas 25. dzimšanas dienu. Skolas un uzņēmumi beidza darbu ātrāk, notika dievkalpojumi un koncerti. Tie bija pēdējie oficiālie 18. novembra svētki Rīgā līdz perestroikas sākumam PSRS.

50.-80. gados šo dienu svinēja tikai latvieši ārzemēs un organizēja demonstrācijas pie PSRS diplomātiskajām pārstāvniecībām. Pēdējā notika 1987. gada 18. novembrī Vašingtonā — divi latvieši ar saucienu "Brīvību Latvijai!" iecementēja kājas iepretim PSRS vēstniecībai. Latvijā šo dienu svinēja slepus, pa naktīm izkāra atbilstošos karogus, bet VDK tos no rīta noņēma.

1987. gada 18. novembrī pie Brīvības pieminekļa Rīgā tika konstatētas pirmās Latvijas neatkarības piekritēju sadursmes ar miliciju.

18 ноября 1933 года артиллерия на параде
Фото журнал Atpūta
1933. gada 18. novembris. Artilērija parādē

1989. gada 18. novembrī Daugavas krastmalā Latvijas Republikas pasludināšanas 71. gadskārtu svinēt pulcējās pusmiljons cilvēku. Nekad nav pulcējies lielāks skaits. Manifestācijā tika apstiprināta latviešu tautas atklātā vēstule ASV un PSRS prezidentiem.

1991. gada 18. novembrī Rīgā Doma laukumā notika Tautas frontes organizēts mītiņš, Filharmonijas zālē — svinīgā sēde. LR Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs uzsvēra, ka Latvijas valsts un latviešu nācijas liktenis būs atkarīgs no tā, kāds izlīgums tiks panākts starp latviešiem un krieviem. Viņš atgādināja, ka izlīguma pamatā vajadzētu būt cieņai pret latviešu valodu un Latvijas vēsturi no vienas puses un politisko, ekonomisko tiesību un nacionālās kultūrautonomijas nodrošināšanai cittautiešiem no otras.

18 ноября 1923 года бронетехника на параде
Фото Ilustrēts Žurnāls
1923. gada 18. novembris. Bruņutehnika parādē

Daudzi atceras 90. jubilejas svinības 2008. gadā, kad Valdis Zatlers svinīgajā uzrunā solīja nebeigt cīņu par latviešu valodu un latviskuma saglabāšanu.

Svētkiem veltīts liels skaits dažādu pasākumu. Stationā "Daugava" notika stafetes skrējiens "Skrien! Par Latviju", kurā piedalījās aptuveni 3845 dalībnieki — rekords tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā. Rīgas centrā 99 deju kolektīvi — 2208 dejotāji uzstādīja ilgākās dejas rekordu.

14. septembrī notika 90. gadskārtai veltīta vislatvijas sestdienas talka, kurā tika savākti 86 787 maisi atkritumu.

Par godu valsts 90. jubilejai tapa Vienotības josta. Uz vienas puses bija atainoti Lielvārdes jostas ornamenti, uz otras — vēlējumi Latvijai. 14. novembrī tā tika izstādīta Esplanādē.

2009. gada 18. novembrī tika ierosināta tradīcija: visi latvieši tika aicināti pl. 21 pēc Latvijas laika nodziedāt valsts himnu. Vienlaikus, visās pasaules valstīs. Šī tradīcija nerada atbalstu.

18 ноября 1938 года мальчик дарит президенту Улманису подсвечник
Фото журнал Atpūta
1938. gada 18. novembris. Zēns dāvina svečturi prezidentam Ulmanim.

2010. gada 18. novembra priekšvakarā radās jauna doma: svētkos Latvijas iedzīvotājiem jāsapulcējas, kopā jāizvāra un jāapēd zupa. Arī šī ideja pagaidām nav iemiesota.

2012. gada 18. novembrī valsts prezidents Andris Bērziņš teica: "Ja mēs paši gribam un varam, uzsveru — gribam un varam, lemt savas Tēvzemes nākotni, tad šobrīd ir pēdējais laiks būt vienotiem un izlēmīgiem, atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem, jo visas tautas, kas šajā zemē radušas sev mājas, tur cieņā un godā mūsu valodu, tradīcijas un simbolus, ir pierādījušas, ka prot strādāt kopā un izšķirīgos brīžos uzņemties atbildību par sevi un savu valsti…".

18 ноября 1991 года на Домской площади под лозунгом Русификации — нет!
Фото газеты Laiks
1991. gada 18. novembris. Lozungi "Rusifikācijai - nē!" Doma laukumā

Vakarā tirdzniecības centrā Riga Plaza tika nodemonstrēta lielākā torte Baltijas valstīs. Kulināri to izgatavoja automašīnas formā. Tortes pagatavošanai tika izmantotas vairāk nekā 2000 olas, 400 kg krēma, 240 kg biskvīta, aptuveni 50 kg piparkūku mīklas un 40 kg dzērveņu ievārījuma.

2014. gada 18. novembrī prezidents Andris Bērziņš svētku uzrunā teica, ka šajā dienā ir jāpateicas visiem Latvijas iedzīvotājiem — latviešiem un citu tautību cilvēkiem, kuri ticējuši Latvijai visos tās vēstures griežos.

18 ноября 2014 года. Речь президента Андриса Берзиньша
2014. gada 18. novembris. Prezidenta Andra Bērziņa runa

Šajā vakarā vairāki tūkstoši cilvēku Esplanādē nogaršoja grandiozo torti — 1,2 tonnas smagu kulinārijas meistardarbu, kas aizņēma 38 kvadrātmetrus. Tās pagatavošanā piedalījās astoņi konditori, un torti bija plānots sagriezt 12 tūkstošos gabaliņu. Tās pagatavošanai bija nepiecioešami 187 kg baltās šokolādes, 140 kg aveņu, 105 kg saldā krējuma, 85 kg krējuma, 83 kg miltu, 40 kg margarīna, 27 kg iebiezināta piena un citi produkti.

2018. gadā Latvijas Republika svin savu 100. gadskārtu. Svētkiem ieteikts milzums ideju. Kādi vārdi tiks teikti, kādi darbi tiks darīti — to uzzināsim pēc gada.

18 ноября 2012 года. Торт в виде автомобиля
Пресс-фото
2012. gada 18. novembris. Torte automašīnas formā

Pēc temata

Aizsardzības ministrija sola grandiozu parādi par godu Neatkarības dienai

Galvenie temati