RĪGA, 5. novembris — Sputnik. 27. oktobrī Rīgā notika poļu režisora Vojceha Smažovska mākslas filmas "Volīnija" pirmizsrāde. Ukrainā aizliegtā filma stāsta par ukraiņu nacionālistu noziegumiem pret poļiem Otrā pasaules kara gados. Filma nāca klajā Polijā 2016. gadā.
Visā Eiropas Savienībā neatradās nevienas vietas pirmizrādei, izņemot Rīgu un Poliju. 12. novembrī Rīgā notiks atkārtota filmas pirmizrāde, ko demonstrēs ar sinhronu tulkojumu latviešu valodā.
Filma vēsta par poļu meitenes Zosjas likteni. Viņa dzīvo Volīnijā un piedzīvoja okupāciju, Holokaustu un pēc tam – arī poļu iedzīvotāju iznīcināšanu ukraiņu nacionālistu rokām.
Politologs, žurnālists un rakstnieks Armens Gasparjans nedēļas notikumu pārskatā tuvākajās ārvalstīs un Baltijas valstīs radio Sputnik ēterā pastāstīja par Latvijas varasiestāžu viedokli skandalozās filmas jautājumā.
Pēc Gasparjana domām, "Volīnijas" pirmizrāde Latvijā nav pārsteidzošs notikums, jo mazajām Eiropas Savienības valstīm pēc Briseles rīkojuma ir jādod pļaukas mēra sajūtu zaudējušajai Kijevai. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies parādīt, ka Otrā pasaules kara laikā pastrādāto noziegumu process bija masveidīgs, noziegumi tika pastrādāti visur, visā PSRS teritorijā.
Politologs uzskata, ka Eiropas politiķi vēlas darīt zināmu, ka pie visa vainīgi apstākļi, cietsirdīgais totalitārais režīms, kura varā atradās arī Baltijas valstis.
"Vajag kārtējo reizi nodemonstrēt: vai redzat, līdz kam var novest cilvēku aziātiskas despotijas apstākļos. Ne jau mēs esam sliktie, tas notika visā valstī," – paskaidroja Gasparjans.
Eksperts atzīmēja, ka šim vēstījumam noteikti jānokļūst līdz adresātam, jo nu jau neviens vairs īsti neatceras vēsturi, zinātniekiem no Krievijas neļauj lasīt lekcijas Baltijas valstīs, savu zinātnieku, kuri varētu objektīvi atklāt vēsturisko patiesību, tur nav, jo tādā gadījumā sabruktu visa mitoloģija, kas rūpīgi celta ap vēsturiskajiem notikumiem.
"Valstis ir ieslēgušās sevī, zinātnieks no Krievijas nevar ierasties un nolasīt lekcijas, jo visi jau sen ir ierakstīti melnajos sarakstos visā Baltijā," – uzsvēra Gasparjans.
