11:40 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Lauks

Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību valodu diskriminācijai Latvijā

© Foto: pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
42

Kopš 2017. gada 1. jūlija ārvalstniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Eiropas Komisija uzskata par diskriminējošām likuma prasības, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu B līmenī, informē Baltnews.lv.

"Eiropas Komisijas iestādes satrauktas par dažām (galvenokārt — ar valodu un dzīves vietu saistītajām) prasībām, ko nosaka jaunie grozījumi likumā par lauksaimniecības zemēm. Šīs prasības regulāri tiek atzītas par diskriminējošām, jo rada izdevīgākus apstākļus atbilstošās valsts pilsoņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem," — informēja pārstāvniecība.

Maijā Saeima apstiprināja likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem ārzemniekam, kurš vēlas iegādāties lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, cita starpā jāpārvalda latviešu valoda B līmeņa 2. pakāpē.

Potenciālajiem zemes pircējiem jāprot apspriest sadzīves un profesionālie jautājumi, formulēt un pamatot savu viedokli, lasīt tekstu un saprast tā saturu, jāprot strādāt ar nepieciešamajiem dokumentiem. Turklāt jāprot uztver sarunvaloda, pašam jāsarunājas par sadzīves un profesionālajām tēmām.

Pie tam no likuma tika dzēsta norma par obligātu izklāstu valsts valodā par zemes lietošanas plāniem — tagad tas notiek nepieciešamības gadījumā pēc komisijas pieprasījuma.

Likums stājās spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

Runājiet ar mani vāciski

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis, atbildot uz EK kritiku, pastāstīja, ka pie jautājuma par valodas grozījumiem Saeimas komisijas atgriezīsies jau novembrī, ziņo Latvijas radio 4.

"Mums nav grūtību ar lauksaimniekiem, kuri vēlas šeit strādāt. Mums ir grūtības ar fondiem, kuri šeit ierodas ar lielu naudu un pērk zemi nevis apstrādāšanai, bet gan tālab, lai pāris gadus pagaidītu un pēc tam pārdotu dārgāk. Tāda ir jautājuma būtība, un Saeimas deputāti pūlas rast iespēju, teiksim tā, atbrīvoties no tiem pircējiem, kuri principā nevēlas nodarboties ar lauksaimniecību," — viņš teica.

Gūtmanis piezīmēja, ka latviešu valodas prasmes prasība "bija viens no ierosinājumiem, kas tika pieņemts".

"Kā tas darbojas? Pārāk īss laiks ir pagājis, un mēs nevaram atbildēt, vai tas darbojas, vai ne. Ir problēma ar investoriem, kuri šeit ieradušies un pat strādā lauksaimniecībā. Bija gadījumi, kad viņi nezināja vietējos likumus un nevarēja izpildīt noteikumus, kuri mūsu valstī pastāv darbam lauksaimniecībā. Bija tādas grūtības, — tas bija viens no jautājumiem, kāpēc tas vajadzīgs. Viņi iet uz pašvaldībām un burtiski saka: "Runājiet ar mani vāciski, neko negribu dzirdēt." It kā tādi gadījumi bijuši. Tāpēc arī tika pieņemts jaunais likums," — uzsvēra Gūtmanis.

Eiropas Komisija palīdzēs Latvijai laboties

Eiropas Komisijas iestādes gatavas palīdzēt Latvijai atrast risinājumus, kuri vienlaikus palīdzētu novērst problēmas un atbilstu ES tiesiskajiem aktiem, informēja ES pārstāvniecībā Latvijā jautajumā par valodas prasību kritiku.

2017. gada 12. oktobrī Eiropas Komisija apstiprināja skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt ES valstīm reglamentēt savu lauksaimnieciski apstrādājamo zemju pārdošanu saskaņā ar ES tiesiskajiem aktiem.

ES Tiesa precizēja, ka zināmos apstākļos daži ierobežojumi ir pieņēmami, taču ES normatīvie akti nepieļauj izmantot tādus diskriminējošus ierobežojumus zemes pirkšanai, kā prasības par dzīves vietu. Nelikumīgi ir arī nesamērīgi ierobežojumi pārrobežu ieguldījumiem, pienākums pašam apstrādāt zemi, prasības, kas attiecas uz kvalifikāciju lauksaimniecības jomā, aizliegums iegādāties zemi uzņēmumiem. 

Pēc temata

SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi
Pupas un griķi: Brisele mudina Latvijas fermerus atteikties no ķīmijas
Somija gatavo likumu par ārvalstnieku īpašumā esošās zemes piespiedu izpirkšanu

Galvenie temati