RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju, saskaņā ar aptauju rezultātiem, pēdējā mēneša laikā pārdzīvojuši stresu un jutušies nomākti, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".
Stāvoklis, kad trūkst spēka, dzīvesprieka, negribas celties no rīta, savukārt domas par darbu rada šausmas, kad asi pasliktinās veselība, speciālisti sauc par "emocionālās izdegšanas" sindromu. Ārsti ar to saprot organisma reakciju uz ilglaicīgiem profesionāliem stresiem, pastāstīja P. Stradiņa Univarsitātes Arodslimību katedras vadītāja Maija Eglīte.
Biežāk "izdegšanas" riskam ir pakļauti tie, kuru darbs ir saistīts ar palīdzības sniegšanu cilvēkiem — tie ir sociālie darbinieki, mediķi, policisti, skolotāji. Ikdienā sastopoties ar negatīvu vai neadekvātu uzvedību, cilvēks izjūt stresu, kurš ar laiku tikai pastiprinās, pastāstīja Eglīte.
"Vēl viena profesiju grupa, kuri ir pakļauti riskam, ir tie, kuri ir saistīti ar lielu klientu plūsmu apkalpošanu. Vismazāk ar "izdegšanas" sindromu slimo laboranti un mežsargi, piemēram, jo viņiem vispār nenākas sarunāties ar cilvēkiem," pastāstīja P. Stradiņa universitātes docente Anda Ķīvīte.
Taču lieta nav tikai profesijā — ja cilvēks neprot pārslēgties no darba uz atpūtu, viņš arī ir pakļauts "izdegšanas" riskam. Arvien biežāk par tā iemeslu kļūst personīgās dzīves vai skaidras robežas trūkums starp māju un darbu. Cilvēki pavisam vairs nemāk atpūsties un pārslēgties, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Ilze Straume.
Eksperte skaidro, ka no emocionālās "izdegšanas" cieš arī organisms.
"Ja cilvēks izdeg, viņa organisms padodas arī fiziskā līmenī, viņš kavē uz darbu, ir spiests ņemt nebeidzamas slimības lapas. Tā dēļ pieaug viņa kolēģu slodze, kuri spiesti viņu aizstāt. Un kolēģiem arī paaugstinās risks "izdegt". Tas ir slēgts aplis," pastāstīja Ķīvīte.
Lai nekļūtu par situācijas ķīlnieku šajā situācijā, ir svarīgi mācēt atpazīt pirmos "izdegšanas" simptomus. Sākumstadijā stāvokli var izlabot atpūta, taču smagos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti un psihoterapeita palīdzība.
