23:30 17 Oktobris 2017
Rīga+ 15°C
Tiešraide
Rīgas mērs Nils Ušakovs

Ušakovs sola pasargāt latviešu un krievu skolas

© Foto: facebook / Rīgas domes vēlēšanas. Выборы Рижской думы
Latvijā
Saņemt īso saiti
36

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka Izglītības ministrija plāno slēgt skolas provincēs, un kurina nacionālo naidu, lai slēptu savus nodomus.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu, ko tā 6. oktobrī izklāstīja preses konferencē, sākot ar 2020./2021. mācību gadu, visu Latvijas skolu audzēkņi iegūs vidējo izglītību latviešu valodā. Mazākumtautības saglabās tiesības mācīties dzimto valodu un literatūru, kā arī apgūt dzimtajā valodā priekšmetus, kuri saistīti ar savas tautas kultūru un vēsturi.

Izglītības ministrijas vadītājs Kārlis Šadurskis paskaidroja, ka šāda reforma ir nepieciešama sakarā ar to, ka šobrīd 22% jauniešu Latvijā nezina valsts valodu vai pārzina to nepietiekamā līmenī. Turklāt viņš atzīmēja, ka nezinot valsts valodu, kurā tu dzīvo, nav iespējams kļūt par tās sabiedrības daļu.

Rīgas mērs Nils Ušakovs savā Facebook profilā solījās pasargāt skolas no Šadurskim līdzīgiem censoņiem un paziņoja, ka IZM vadītājs ar savu ideju ieviest latviešu valodas apmācību vidējās izglītības līmenī cenšas piesaistīt uzmanību un izraisīt lielāku troksni ap savu personību, jo pēc gada notiks Saeimas vēlēšanas.

Turklāt Ušakovs uzskata, ka Izglītības ministrija plāno masveidā slēgt skolas nelielās apdzīvotās vietās provincē un slēpj savus nolūkus aiz nacionālās idejas.

"Šadurskis pēc gada vairs nebūs ministrs, jo viņa partija "Vienotība" beidzot pazudīs nebūtībā. Taču tagad viņam un nacionālistiem vajag pēc iespējas vairāk trokšņa un skandālu. Jo ne jau "krievu" skolas viņi plāno slēgt. Tuvākajos gados viņi plāno masveidā slēgt latviešu skolas provincē. Tādējādi pārvelkot krustu desmitiem Latvijas apdzīvoto punktu. Jo visiem skaidrs — skolas slēgšana ir jau pats pēdējais solis. Un, lai novērstu uzmanību no šiem plāniem, mūs visus cenšas vēl vienu reizi sarīdīt uz nacionālā pamata. Es no savas puses varu jums apliecināt — tādu situācijas attīstību mēs nepieļausim. Un no šadurskiem vienlīdz sargāsim gan latviešu, gan krievu skolas. Un nosargāsim," — uzrakstīja Ušakovs.

Vērts atzīmēt, ka daudzās Latvijas pašvaldībās skolu skaits samazinās audzēkņu trūkuma dēļ. It sevišķi tas attiecas uz mazajām skolām, kurās mācās līdz 70 skolēnu: pērn valstī bija 141 šāda mācību iestāde 141, savukārt šogad to skaits samazinājies līdz 138.

Saskaņā ar IZM datiem, pamatskolu vidū par vismazāko skolēnu skaita ziņā kļuva Jaunmuižas skola Skrundas rajonā, kur ir tikai 16 skolēni, Dunavas pamatskolā Jēkabpils novadā mācās 17 bērni, Asares pamatskolā Aknīstes rajonā ir 18 bērni, Grāveru pamatskolā Aglonas rajonā ir 24 bērni, savukārt Ilzenes pamatskolā Alūksnes rajonā ir 25 bērni.

Vidusskolu grupā vismazāk 10.-12. klašu skolēnu ir Jumpravas skolā Lielvārdes rajonā, kur ir tikai 6 bērni, kaut gan pērn bija 16. Istras vidusskolā Ludzas rajonā, Liepupes skolā Salacgrīvas rajonā, Strenču vidusskolā un Irlavas vidusskolās Tukuma rajonā — katrā pa 7 bērniem.

Pēc temata

Pēc trim gadiem Latvijas skolās nebūs gandrīz neviena priekšmeta krievu valodā
Demogrāfijas bedre: Latvijā kļūst arvien mazāk skolēnu
Kļūda vai valdības krāpšanās: kā Latvijā izskauž diskrimināciju
Rīgas mērs par izglītības ministru: kad beigsies šī elle?
Ušakovs neņems vērā Šadurska aicinājumu turpināt skolu optimizāciju

Galvenie temati