23:46 12 Decembris 2017
Rīga+ 7°C
Tiešraide
Piemineklis karavīriem - Rīgas atbrīvotājiem

"Vēlaties pilsoņu karu – uz priekšu": strīdi par pieminekli Atbrīvotājiem

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
121

Reklāmas aģentūras Mooz! vadītājs Ēriks Stendzenieks apšaubīja pieminekļu nojaukšanas nepieciešamību, sociālajos tīklos pret viņu nekavējoties sākās īsta kritikas vētra.

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Reklāmas aģentūras Mooz! vadītāja Ērika Stendzenieka publikācija izraisīja Twitter vētrainu sociālo tīklu lietotāju diskusiju. Reklāmas guru nepiesardzīgi paziņoja, ka pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanas ideja viņam liekas nožēlas vērta.

​"Nožēlojama ideja. Ja cilvēkam ir pašlepnums, nekāds pagātnes piemineklis viņu nespēj aizvainot. Savukārt, ja nav, ko darīt, un tu gramsti pēdējās izkaisītās nacionālās pašapziņas drupačas, un pats sevi necieni, tad gan krampjaini jāturas pie nožēlojamām ego paliekām. Man netraucē nekādi vēstures pieminekļi. Protams, ja kāds vēlas šeit pilsoņu karu — uz priekšu. Bet kā vārdā? "Mēs jūs piespiedīsim mīlēt Raini" attiecas tomēr vairāk uz pusaudžiem," uzrakstīja Ēriks Stendzenieks.

Tā viņš atbildēja uz kādas Lailas Pakalniņas publikāciju Facebook, kur viņa aicināja parakstīt petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem demontāžu portālā ManaBalss.lv.

"Bet man taču var būt savs viedoklis — man šķiet nepieņemami, ka ir tāds piemineklis teju Rīgas centrā (bet mums ir jābrauc prom — uz Lesteni vai Likteņdārzu), tāpat kā būtu nepieņemams piemineklis nacistiem. Punkts," — atbildēja uz kritiku Pakalniņa.

Asāka diskusija šajā jautājumā Ērikam Stendzeniekam izveidojās Twitter.

"Tad jau jūsuprāt varbūt Ļeņinekli arī vajadzēja atstāt? Ko nozīmē — netraucē simboli? Tie rada vidi, kurā dzīvojam. Kādēļ mums jādzīvo PSRS?" — sašutumā raksta Aiga Aizpuriete Balode.

​"Tieši tā. Eiropā, un pasaulē, ir gan mūsdienu, gan viduslaiku, gan antīkie pieminekļi. Piramīdas vispār uzcēla mirstoši vergi. Visu nojaukt?" — ironiski vaicāja Ēriks Stendzenieks.

​Cits lietotājs publicēja pieminekļa fotogrāfiju, kurā redzams Krievijas tanks, un uzrakstīja: "Berlīnes centrā ir šitāds. Viņi pagaidām nost nejauc."

​"Viņiem tur arī vismaz reizi gadā piedzerties ierodas vismaz 10 tūkstoši krievu?" — pauda neapmierinātību kāds Uldis Varnevičs.

​"Un kādas problēmas? Jūsu alu izdzēra, vai piekāva, vai dvēseli aizskāra kaut kāda uzlīme uz 20 gadus vecas mašīnas bagāžnieka?" — centās noskaidrot Stendzenieks.

​"Slikti, ka nav. Pieminekļi liecina par vēsturi. Pieminekļu nojaukšana — par stulbumu un vājumu," — atbildēja reklāmas aģentūras vadītājs uz jautājumu par to, vai stāv nacisma režīma pieminekļi pie koncentrācijas nometnēm.

​Vairums lietotāju kritizēja Ēriku Stendzenieku un pat mēģināja viņu vainot mēģinājumos atgriezt Ļeņina pieminekli Brīvības ielā, taču bija arī tie, kas izteica atbalstu viņa viedoklim.

"Tie ļaudis, kas dedzina grāmatas, un tie, kas iznīcina pieminekļus, ir vienas sugas ļaudis. Barbari ir šīs sugas vārds," — uzrakstīja lietotājs Zaļas acis Fatimai.

​"Domājot, ka tas izmainīs pagātni, vēsturi un rītdienu. Ja tas būtu tik vienkārši, tad pasaule būtu bez jebkādiem vēstures akcentiem, "plika"," — piebilda Māra Kokle.

​Atgādināsim, ka sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Rīgas Atbrīvotāju no nacisma fašisma iekarotājiem pieminekļa nojaukšanu.

Lai iesniegtu Saeimas izskatīšanai, iniciatīvai ir jāsavāc 10 tūkstošus parakstus, taču pagaidām parakstu vākšana notiek ne pārāk aktīvi — tā saņēmusi vien 1793 parakstus.

Pēc temata

Sākta parakstu vākšana par Rīgas atbrīvotāju pieminekļa pārveidošanu
Dallasā no parka aizvākta ģenerāļa Lī statuja
Putni Rīgā noknābājuši visu zeltu no Brīvības pieminekļa
Varšavā notika protesta akcija pret padomju karavīru pieminekļu nojaukšanu
Kijevā piemineklis ATO cīnītājiem izrotāts ar attēlu no datorspēles

Galvenie temati