23:46 12 Decembris 2017
Rīga+ 7°C
Tiešraide
Sociālie tīkli

Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju

© Sputnik / Наталья Селиверстова
Latvijā
Saņemt īso saiti
Jeļena Kirillova
Katalonijas referendums (47)
84

Latvijas sabiedrība aktīvi reaģēja uz Katalonijas neatkarības cīņu: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt paralēles ar Latgali, taču sākušies arī "Kremļa rokas meklējumi".

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Referendums par Katalonijas neatkarību joprojām musina politiķu un vienkāršo cilvēku prātus.

Neatkarības referendums 1. oktobrī Katalonijā beidzās ar asiņainu cīņu – simtiem cilvēku cietuši sadursmēs ar policiju, kura centās nepieļaut balsošanu.

Latvijas sabiedrība uz Katalonijas neatkarības cīņu reaģēja aktīvi, taču viedokļi atšķīrās: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt pašsaprotamas paralēles ar Latgali, bet vēl kāds, kā jau parasti, sācis meklēt "Kremļa roku".

Viens no spilgtākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem, publicists Otto Ozols stāsta Facebook par savām emocijām.

"Vakar un šodien daudz runājos, sazinājos ar draugiem visā Katalonijā. Ārkārtīgi emocionāli, aizkustinoši. Asaras acīs. Neticami … Viņiem grūti aptvert, ka beidzot ir pienākusi diena, kad Spānijas vara izgaist…. tā ir morāli bankrotējusi un faktiski vairs Katalonijā nav spēkā. Sajūta ir kā Latvijā 1991. gada augusta pēdējās dienās — ilgi cerētais, gaidītais ir noticis. Jau šonedēļ Katalonijas parlaments pasludinās valstisko neatkarību.

Attēlā redzamais Latvijas karogs ir katalāņu pašrocīgi šūts sagaidot ciemiņus no Latvijas, arī uzlīmes ir īpaši gatavotas par godu Latvijai. Katalāņi sveicina Latviju!"

Pazīstamais politologs Kristians Rozenvalds iesaka padomāt:

"Un tad Eiropas lielā politika mums piedāvā tik sāpīgu izvēli saistībā ar Katalonijas referendumu. No vienas puses, mums, dēļ pašu vēsturiskās pieredzes, ir viennozīmīgi jābūt par kataloņu pašnoteikšanos. No otras puses – šobrīd tur tikpat viennozīmīgi piestrādā arī Kremlis, kam super izdevīga ne tik daudz Katalonijas neatkarība, bet vairāk Spānijas un Eiropas vājināšana, Eiropas rietumu demokrātijas radīto principu un vērtību degradēšana.

Tad kā mums būt? Par pašnoteikšanos vai pret Kremļa plāniem Eiropas dienvidos?" — vaicā Rozenvalds.

Komentētāju domas dalījās. " Ļoti līdzīgas pārdomas," — politologam piekrita Andris Kulbergs.

Savukārt Ļusja Pribiļska ironizē: " Nu, jau gaidīju, kas teiks, ka atkal Putins ir vainīgs!"

"Es nekādi neteicu, ka Putins vainīgs. Bet to, ka Krievijas speciālisti palīdz, tāpat ka bija ar Francijas vēlēšanām, to diez vai ir pamats noliegt. Jā, varbūt mani pieņēmumi par motīviem ir mazliet pārspīlēti. Iespējams, ka palīdz nevis ar ideju, bet dēļ naudas, jo Krievijas politisko tehnoloģiju speciālisti, manuprāt, ir profesionālākie pasaulē. Un to es saku nevis kā biedu, drīzāk komplimentu. Daudzus no viņiem labi pazīstu personiski," — attrauca Rozenvalds.

Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība) viedoklis ir viennozīmīgs. Savā lapā Twitter viņš ir sašutis: "Sperot ar kāju un raujot sievietes aiz matiem, spāņu policisti uzskatāmi demonstrē tādas eiropeiskās vērtības kā vārda un izteiksmes brīvība."

Pēc tam atsevišķā publikācijā politiķis demonstrē vēstuli, kas adresēta Spānijas parlamenta palātām. To parakstījuši trīs deputāti. Pēc Aleksandra Kiršreina, Edvīna Šnores un Imanta Parādnieka domām, debates par Katalonijas pašnoteikšanos un vēlme iegūt suverenitāti ir demokrātiskās brīvības daļa, tāpēc tās ir jāatbalsta.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ("Vienotība") arī paudis viedokli aktuālajā jautājumā. "Spānijas valdībai būs jāsoda tie kuri deva pavēles sist un šaut uz mierīgiem cilvēkiem," — viņš uzskata.

"Es jau kopš vakardienas gaidu sankciju sarakstu," — smaidot atbild pazīstamais jurists Aivars Borovkovs.

Publicists Bens Latkovskis uzskata: "Tieši Madrides rīcība apdraud ES stabilitāti un tātad arī Latvijas drošību."

Viņš atgādināja tiem, kas cenšas Katalonijas referenduma atbalstīšanu saistīt ar promaskavisku rīcību, ka Kremlis šajā jautājumā ir Madrides pusē.

Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un jaunās politiskās partijas "Kustība Par!" līderis Daniels Pavļuts bija lakonisks. "Vardarbība Katalonijā nav pieņemama. Mēs esam par dialogu un diplomātiskiem risinājumiem," — viņš uzrakstīja savā Twitter.

Vētraina diskusija par Spānijas Konstitūciju izvērsās finanšu speciālista Pāvela Šnejersona lapā, kurš pavēstīja: "Spānijas konstitūcija neparedz iespēju reģioniem izstāties. Konstitūciju apstiprināja 1978. gadā referendumā. Katalonijā "par" nobalsoja 95%."

Savukārt Latkovskis iebilda: "Pašreiz notiekošais Katalonijā parāda, ka 1978. gada Spānijas konstitūcija ir zaudējusi leģitimitāti. Tāpat kā Asada režīms Sīrijā."

Malā nepalika arī viens no Nacionālās apvienības līderiem Jānis Dombrava: "Var patikt vai nepatikt, bet Katalonija būs neatkarīga. Spānijas valdība ar agresiju vēršoties pret kataloņiem ir to panākusi."

Savukārt Ojārs Kapteinis nekavējoties painteresējās: "Ja Latvija (jau kopš Ulmaņa režīma) nepilda līgumu ar Latgali par tās kultūras un valodas saglabāšanu. Viņiem ir iemesls atdalīties, vai ne?"

Taču Dombrava pūlas skaidrot neapzinīgajam lasītājam, kāpēc Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali.

"Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali. Latgalieši ir latvieši. Latviešu valodu ir veidojuši latgalieši. Latgale ir Latvija," — viņš raksta.

Taču Ojārs atgādināja, ka runa ir par to, ka Latvija nepilda līgumu.

"Kādu līgumu? Tikai latvieši var lemt LV nākotni, nevis atsevišķi cilvēki., jo latviešu tautu veido latgaļi, sēļi, kurši, zemgaļi, lībieši," — pauda nesatricināmu pārliecību Jānis Dombrava.

Temats:
Katalonijas referendums (47)

Pēc temata

Katalonijas vadītājs nosaucis referenduma rezultātus par iespaidīgiem
Katalonijā sadursmēs ar policiju cietuši vairāk nekā 400 cilvēki
Referendums Katalonijā: policija iecirkņos un helikopteri debesīs

Galvenie temati