18:05 22 Maijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1161
  • RUB71.9646
Ārpolitikas un drošības forums Rīgas konference 2017

Kā "Rīgas konferences 2017" dalībnieki nolēma gāzt Putinu

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
Jevgēņijs Ļeškovskis
152

Krievijas opozīcija ir gatava šajā Dievam tīkamajā lietā balstīt Rietumu eliti – jau izstrādāti gāšanas scenāriji un pat apmācīti cilvēki, kuri spēs ņemt varu savās rokās.

"Rīgas konference 2017" turpina taisno cīņu ar "asiņaino Krieviju" un nedemokrātisko Putinu" — šīs tēmas lielajā sanākšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija teju pašas galvenās.

Pat pēc Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas abstraktajām pārdomām par politisko populismu Eiropā (klusiņām atgādinot par Ukrainas un Gruzijas kaismīgo vēlmi iestāties ES), zālē gluži kā atbalss skanēja: "Krievija ietekmē visu… Kremļa specdienesti spēlē pokeru ar Eiropas līderiem…"

Kurp eji, Krievija?

Kā zināms, tumšākās darīšanas tiek kārtotas tumsas aizsegā, tāpēc tādas tēmas kā "Ukraina: nākotnes alternatīvas", "Austrumu partnerība ir iestrēgusi ceļā" konferencē bija nolemts apspriest pēc… pl. 21.00, kad zālē sēdēja vairs tikai paši apņēmīgākie vai bezmiega cietēji. Toties agri no rīta, kad saulīte vēl tikai miegaini vērās starp pelēkajiem mākoņiem, interesantā saruna turpinājās ar tēmu "Quo vadis Russia" ("Kurp eji, Krievija"). Konferences otrajā dienā dalībnieku skaits saruka — palika tikai izmisīgākie "Krievijas draugi".

Форум по внешней политике и безопасности Рижская конференция - 2017
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ārpolitikas un drošības forums "Rīgas konference 2017"

Bija, piemēram, eksperte Krievijas jautājumos no ASV, doktore Celeste Vallandere, kura nāca klajā ar savu atklāsmi: "Putina valdīšanas laikā Kremlī izveidojās īpaša autoritārā forma — "putinisms". Tā ir politiski ekonomiska sistēma, kurā politiskā vara nodrošina ekonomiskos labumus, taču iekļūšana šajā elitē iespējama uz personisko attiecību pamata".

Par "iekļūšanu" un "personiskajām attiecībām" zāle īsti skaidrībā netika, un pat atskanēja indīgi smiekliņi, bet doma par "putinismu" patiešām ir zinātņu doktora cienīga, un, lai to pastāstītu, bija vērts lidot no ASV par Latvijas — pasākuma dāsnās saimnieces — naudiņu. Taču doktore Vallandere ar to neapmierinājās un pāsteidza visus ar savu viedo aizjūras vērtējumu: "2018. gadā Krievijā būs prezidenta vēlēšanas, un Putina atkārtota ievēlēšana nākamajiem sešiem gadiem ir paredzama." Radio "Brīvā Eiropa" darbinieks  Braiens Vitmors piebilda: "Krievijā iespējams radīt speciālu "nācijas līderi"."

Alternatīvas Putinam nav — tā ir nāvīga patiesība

Karaliskā Starptautisko attiecību institūta loceklis Krievijas un Eirāzijas programmā Bobo Lo piezīmēja: "Ja Krievija vēlas kļūt par vadošo valsti XXI gadsimtā, tai nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Pēc nākamā sešu gadu termiņa Putinam būs 72 gadi… Atstāt Putinu prezidenta postenī nekur neder. Taču cilvēki Krievijā nesaskata alternatīvu Putinam, un tā ir nāvīga patiesība. Bet ko par to domā pats Putins?"

Министр экономики Латвии Арвилс Ашераденс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Pēc šī retoriskā jautājuma atskanēja vēl daudz dažnedažādu NATO kaimiņam veltītu frāžu. Uzstājās dažādi eksperti, tika uzdoti jautājumi no zāles, taču nekāda daudzveidība domās un vārdos nebija manāma.

Izteicās arī jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš: "Nevaru nepiekrist viedoklim, ka lielākā daļa konferences veltīta tam, kā produktīvāk draudzēties pret Krieviju. Es biju "Rīgas konferencē" 2008. gadā, kad notika zināmie notikumi Gruzijas un Dienvidosetijas starpā. Toreiz Krievijai veltītie izteikumi bija daudz skarbāki nekā tagad — pēc tam, kad Krievija aneksēja Krimu un atbalsta separātistus Ukrainas dienvidaustrumos."

"Vai jums nav vienalga, ko domā Putins?"

Jāpiebilst, ka konferences dalībnieki nolēma uzspēlēt demokrātiju (ja jau šis vārds tik bieži skan no skatuves) un uzaicināja ne tikai Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, bet arī pat Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieku Mihailu Popovu. Popovs, kuram tika dots vārds, kā jau klājas, teica: "Putins ir konstitucionāli ievēlēts prezidents, viņš izpelnījies plašu tautas atbalstu un cieņu kā profesionālis un patriots."

Михаил Попов заместитель секретаря Совета безопасности Российской Федерации на Рижской конференции
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs "Rīgas konferencē"

Pārtraukuma laikā Popovs pastāstīja Sputnik korespondentam:

"Patlaban, pēc visas pasaules domām, Rietumu un Krievijas attiecības ir kritušās tik zemu, ka tālāk vairs nav kur krist. Šodien pret Krieviju tika vērsts pārāk daudz absolūti tukšu apsūdzību: sak, baidās no kaut kādiem militārajiem draudiem no mūsu puses. Nu labi, notika mācības "Rietumi 2017". "Cīnījās" divi bataljoni. Un tad? Daudz? Padomju gados, kad notika patiešām lielas mācības, gāja divīzijas — no Baltijas cauri Polijai uz Vāciju, kur milzīgā poligonā tika izspēlēta cīņa — armija pret armiju. Lūk, to es saprotu! Bet te… Un paskatieties, kāda mēroga mācības tagad rīko NATO. Un cik tālu no Krievijas tas notiek.

Vārdu sakot, skan daudz muļķību par mums: "Krievijas agresija", "Putina agresija", "Bet ko tagad izlems Putins?", "Bet ko domā…" Zēni, kas jūs tādi esat, lai lemtu un domātu "Putina vietā". Tāda attieksme mani nepārstreidz, — rada sašutumu. Varētu domāt, ka Eiropai un ASV nekā cita darāma nav, kā vien domāt, par ko "domā Putins". Paskatieties, kas notiek Briselē un Vašingtonā, risiniet paši savas problēmas. Eiropā viena pēc otras notiek ekonomiskās krīzes, bēgļi, teroristi…

Bet te, paskat vien, tā interesē Putins. Man šķiet, viņš arī bez "Rīgas konferences" dalībniekiem tiks galā ar uzdevumu, lai Krievijā problēmas mazinātos," — uzskata Mihails Popovs.

Mūsu sarunu klausījās vēl viens viesis no Krievijas, pazīstamais politologs Aleksandrs Sitins. Viņš atzīmēja: "Ir jāsaprot, ka Krievijas ārpolitiku veido nevis ĀM vai prezidenta administrācija, bet gan Drošības padome. Un te ierodas cilvēks no Drošības padomes un saka: puiši, lieciet mūs mierā. Tālāk tā būs jūsu problēma, sadzirdēsiet vai ne.

Mani pārsteidza tas, ka ekspertiem no Eiropas nav ne mazākās nojausmas par reālo situāciju Krievijā…"

Марис Риекстиньш посол Латвии в России
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš

Navaļnijs — vērā ņemama alternatīva

Ar Mihailu Popovu nolēma diskutēt kustības "Atklātā Krievija" priekšsēdētāja vietnieks, opozicionārs Vladimirs Kara-Murza, juniors.

"Putins nav ievēlēts brīvās vēlēšanās. Viņam nav demokrātiska mandāta. Krievijā vēlēšanas ir nebrīvas un nedemokrātiskas. Ne jau mēs gatavojam revolūciju Krievijā, bet gan Putina režīms, kas nelikumīgi sagrābis varu.

Viens no galvenajiem demokrātisku vēlēšanu kritērijiem ir alternatīva. Jau ilgus gadus Krievijā nav alternatīvas. Vēlēšanās nav reģistrēts neviens reāls Putina oponents. 2008. gadā no vēlēšanām "padzina" bijušo premjerministru Kasjanovu un pazīstamo disidentu Bukovski, 2012. gadā nepielaida Javlinski, bet 2018. gadā vēlēšanās plānoja piedalīties Ņemvocs…

Публицист Владимир Кара-Мурза (младший)
© Sputnik / Sergey Melkonov
Publicists Vladimirs Kara-Murza, juniors

Tagad gadavojas piedalīties Navaļnijs, taču varas pārstāvji jau informēja, ka viņš netiks pielaists vēlēšanās. Lai arī Eiropas Padome norāda, ka Navaļnijs var piedalīties… Drīzāk gan atkal piedalīsies vara un tās statisti, tādi kā Žirinovskis vai Mironovs, par kuriem pat kaķim jāsmejas. Tiesa, vēl nav zināms, vai Putins piedalīsies vēlēšanās nākamgad, un kā vēsturnieks varu teikt,  ka Krievijā pārmaiņas bieži vien notikušas strauji un negaidīti. Un mēs jau tagad gatavojam scenāriju: kāda būs Krievija bez Putina, apmācām potenciālos politiķus," — savus plānus klāstīja Kara-Murza, juniors.

Starp citu, šajās dienās liela vērība tika veltīta "Navaļnija nelaimēm", kuru "Putina režīma" piekritēji te ar "zeļonku" aplej, te aci nozilina. Uzmanību veltīja gan konferences dalībnieki, gan vietējie mediji. Piemēram, konferences dalībnieks, eksperts no Krievijas Konstantins fon Egerts (viņš lepojās ar tauriņu Latvijas karoga krāsās) teica: "Mani nepārsteidz tas, ka Navaļnijs nesen atkal tika aizturēts. Viņš brauc uz ārzemēm, uzstājas vēl vairāk. Viņš izturas kā īsts opozīcijas politiķis, un tas, protams, kaitina Kremli. Kremlis traucēs Navaļnijam piedalīties prezidenta vēlēšanās."

Андрей Казьмин, бывший председатель правления Сбербанка России
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas "Sberbank" valdes bijušais priekšsēdētājs Andrejs Kazmins

Konferences noslēguma daļa, ko piedzīvoja apmēram puse zāles, bija veltīta tēmai "Populisms Eiropā", ko apgaismoja eksprezidente, profesore Vaira Vīķe-Freiberga. Kad beidzot bija izsmeltas pat šīs domas, uz skatuves svinīgi kāpa Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš pateicās par ļoti svarīgo konferenci, kas pierādot demokrātijas vērtības Latvijā, kas savulaik esot uzvarējusi nacismu un padomju okupāciju. Šajā patētiskajā noskaņā "Rīgas konference 2017" noslēdzās. 

Pēc temata

Šerloks Holmss ieteicis Putinam palikt prezidenta postenī
Borisa Ņemcova slepkavam piespriests 20 gadus ilgs cietumsods
Krievijas dienā Maskavā noritēja opozīcijas akcijas
Viedoklis: Akcijas dalībnieki Maskavā svētdien gribēja "dabūt pa ādu"

Galvenie temati